Pieteicējai lietošanā nodotajās dzīvojamās mājas bēniņu telpās, veicot patvaļīgu būvniecību, ir ierīkots dzīvoklis. Lai legalizētu notikušo būvniecību, pieteicēja iesniedza būvniecības ieceri. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments atteicās izdot pieteicējai būvatļauju, norādot, ka viens no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem nav pievienojies protokolam, ar kuru kopīpašnieki pilnvarojuši apsaimniekotāju viņu vārdā parakstīt dokumentus būvniecības legalizācijai, tāpēc būvniecības iecere nav atzīstama par saskaņotu ar pārējiem kopīpašniekiem. Pieteicēja šo atteikumu pārsūdzēja administratīvajā tiesā, kur tas tika noraidīts gan pirmajā, gan apelācijas instancē.
Izskatot lietu, Senātam bija jāizšķir jautājums, vai var atzīt, ka kopīpašnieks, kas nav parakstījis visu kopīpašnieku protokolu, bet īpašuma domājamo daļu pirkuma līgumā ir atteicies no iebildumiem pret dzīvokļu ierīkošanu bēniņu telpās, ir devis savu piekrišanu būvniecības legalizācijai. Senāts norādīja, ka šādos gadījumos ir svarīgi noskaidrot, vai saskaņojums izteikts apzināti un nepārprotami, bet nav būtiski, vai tas dots atsevišķā dokumentā vai kā daļa no cita tiesiska darījuma. Šāds saskaņojums var tikt dots arī pirms būvprojekta izstrādes, ja kopīpašnieks ir vēlējies piekrist būvniecībai vispārīgi, nevis konkrētiem būvdarbiem. Turklāt nav nozīmes tam, ka piekrišanu nedevušajam kopīpašniekam attiecīgā īpašuma domājamā daļa vairs nepieder, jo uzsākto tiesību īstenošanu nevar ietekmēt izmaiņas kopīpašnieku sastāvā, proti, reiz dota piekrišana turpmāk ir saistoša arī jaunajam kopīpašniekam un tā nav jāiegūst no jauna. Ja, atkārtoti izskatot lietu, tiktu atzīts, ka attiecīgā kopīpašnieka piekrišana būvniecībai tomēr nav saņemta, tiesai būs jāvērtē, vai ar saņemto jaunā kopīpašnieka piekrišanu nepietiek, lai atzītu, ka pastāv pamats izdot pieteicējai būvatļauju.
Lieta SKA-15/2026 (A420223422).
