SPKC akūtu elpceļu infekciju monitoringa rezultāti liecina par pakāpenisku RSV infekcijas izplatības pieaugumu. Monitoringā iekļautajās slimnīcās uz RSV testēto pozitīvo paraugu īpatsvars ir palielinājies līdz 15,3% februāra pirmajā nedēļā, kas ir gandrīz trīs reizes augstāks rādītājs nekā janvāra pirmajās četrās nedēļās (vidēji 5,6%). Augstāka saslimstība vērojama maziem bērniem vecuma grupā 0–4 gadi, pozitīvo testu īpatsvaram sasniedzot 27,0%.
Vairākās Eiropas reģiona valstīs RSV infekcijas pieaugums sācies agrāk nekā Latvijā – jau 2025. gada decembrī. Iepriekšējā epidēmiskajā sezonā RSV aktivitātes pieaugums pēc stacionāru uzraudzības datiem tika novērots līdzīgā laika periodā – no janvāra beigām līdz pat aprīļa vidum (4.–15. nedēļa), maksimālu izplatību (36,2% pozitīvo paraugu īpatsvaru) sasniedzot februāra beigās (9. nedēļā).
Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) datiem aptuveni puse no visiem laboratoriski apstiprinātajiem RSV infekcijas gadījumiem tiek konstatēti bērniem vecumā līdz 4 gadiem, un visaugstākais smagas slimības risks ir zīdaiņiem pirmajos sešos dzīves mēnešos.
Smagākas slimības formas biežāk novēro priekšlaikus dzimušiem zīdaiņiem, kā arī bērniem ar hroniskām plaušu vai sirds slimībām. Smaga RSV infekcija var attīstīties arī iepriekš veseliem zīdaiņiem, īpaši pirmajos dzīves mēnešos. RSV var izraisīt bronhiolītu (sīko bronhu iekaisumu) vai pneimoniju (plaušu iekaisumu), kad nereti ir nepieciešama stacionāra ārstēšana. Konstatēts, ka RSV infekcija ir visbiežākais bronhiolīta un pneimonijas cēlonis bērniem pirmajā dzīves gadā.
RSV var izraisīt smagu slimību arī gados vecākiem cilvēkiem (65+ gadi) un personām ar hroniskām slimībām.
SPKC aicina vecākus un veselības aprūpes speciālistus būt īpaši vērīgiem pret RSV simptomiem zīdaiņiem, piemēram:
- apgrūtinātu vai paātrinātu elpošanu;
- sēkšanu;
- ēstgribas mazināšanos;
- samazinātu aktivitāti vai pastiprinātu miegainību.
Nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja bērnam ir apgrūtināta elpošana, viņš neuzņem pietiekami daudz šķidruma vai simptomi pasliktinās.
RSV izplatītās, kad inficēta persona klepo vai šķauda, inficēties var arī tiešā kontaktā ar cilvēku, kuram ir RSV, vai pieskaroties piesārņotai virsmai vai mantām. Ar RSV infekciju var slimot ikviens, taču parasti pirmo reizi ar šo vīrusu inficējās zīdaiņi un gandrīz visi bērni saslimst ar RSV infekciju līdz otrajai dzimšanas dienai. Tomēr atkārtotas infekcijas epizodes var rasties visa mūža garumā un slimi pieaugušie (parasti viegli) var inficēt zīdaiņus. Cilvēki ar RSV infekciju parasti ir infekciozi 3 līdz 8 dienas un var būt infekciozi vienu vai divas dienas pirms parādās slimības pazīmes.
Lai mazinātu RSV izplatību, īpaši svarīgi ir vispārējie profilakses pasākumi, tostarp:
- regulāra roku mazgāšana un dezinfekcija;
- klepus un šķaudīšanas higiēnas ievērošana;
- telpu regulāra vēdināšana;
- palikt mājas, slimojot ar akūtu augšējo elpceļu infekciju;
- slimu personu kontakta ierobežošana ar zīdaiņiem;
- zīdaiņu pasargāšana no atrašanās cilvēku pūļos elpceļu infekciju sezonas laikā.
Šobrīd Latvijā specifiskās RSV infekcijas profilaksei augsta riska zīdaiņu grupām ir pieejamas monoklonālās antivielas, kas tiek nozīmētas pēc individuāla ārsta izvērtējuma.
RSV izplatība bieži norisinās vienlaikus ar citu elpceļu vīrusu, tostarp gripas un SARS-CoV-2, cirkulāciju, kas var palielināt slogu veselības aprūpes sistēmai. SPKC aicina iedzīvotājus ievērot profilakses pasākumus un savlaicīgi meklēt medicīnisko palīdzību, ja elpceļu infekcijas simptomi novērojami zīdaiņiem vai citiem riska grupu pārstāvjiem.
Vairāk informācijas par RSV pieejams šeit.
Vairāk informācijas par RSV un citu akūtu elpceļu infekciju izplatību Latvijā un Eiropā pieejams šeit.
