DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 2 minūtes

Izsludināta jauna pēcdoktorantūras pētījumu projektu atlases kārta

Latvijas Zinātnes padome izsludinājusi jaunu projektu atlases kārtu programmā “Pēcdoktorantūras pētījumi”. Tā paredzēta ar saimniecisko darbību saistītiem rūpnieciskajiem pētniecības pieteikumiem.

Šī ir ceturtā atlases kārta, kas tiek īstenota Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. Programmas mērķis ir attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti, nodrošinot karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem, kā arī sekmēt pētniecības kompetenču pilnveidi un kvalificētu speciālistu skaita pieaugumu Latvijā.

Kas var iesniegt pētniecības pieteikumus:

  • Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts komersants (mikro, mazais, vidējais vai lielais);
  • zinātniskā institūcija, kas neatbilst pētniecības organizācijas definīcijai;
  • zinātniskā institūcija, kas atbilst pētniecības organizācijas definīcijai, ja pētījums tiek īstenots kā saimnieciskās darbības daļa.

Pētniecības pieteikumu var īstenot individuāli vai partnerībā ar citu Latvijas vai ārvalstu institūciju vai komersantu, kas nodrošina pēcdoktoranta uzņemšanu, infrastruktūru vai cilvēkresursus.

  • Pieejamais kopējais finansējums atlases kārtas ietvaros: 1 923 600 eiro.
  • Maksimālais finansējums vienam pētniecības pieteikumam: 192 360 eiro.

Projektu pieteikumus var iesniegt no 2026. gada 9. februāra līdz 31. maijam. Pieteikumi tiks pieņemti nepārtraukti, un to izvērtēšana notiks četros posmos vai līdz brīdim, kad pieejamais finansējums būs izlietots.

Papildu informācija par izsludināto pētniecības pieteikumu atlasi pieejama LZP tīmekļvietnē.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI