Sodi un inspekcijas ārstē sekas, nevis problēmas sakni
Valsts kontroles ziņojums skaidri norāda uz sistēmisku problēmu: līdzšinējie valdības pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanā būvniecībā lielākoties ārstē “simptomus”, proti, pastiprinātas kontroles, inspekcijas un sodus, nevis novērš “slimības cēloņus”. Bez mērķtiecīgām izmaiņām nodokļu politikā, administratīvā sloga mazināšanas un uzņēmējdarbības vides vienkāršošanas ēnu ekonomikas īpatsvaru būtiski samazināt nevar. Šai atziņai pievienojamies arī mēs, jo reāls progress iespējams tikai tad, ja stingra uzraudzība tiek līdzsvarota ar gudriem, motivējošiem pasākumiem, kas ietver skaidrus nodokļu stimulus legālai nodarbinātībai, vienkāršākus norēķinu mehānismus un prognozējamu regulējumu.
Jāatgādina, ka Ēnu ekonomikas plāna sākotnējā izstrādes posmā nozare kopā ar Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu un Ekonomikas ministriju vienojās par segmentētu pieeju. Būvniecība tika sadalīta trīs segmentos (lielie objekti, vidējie būvdarbi un mazie remontdarbi), un katram tika paredzēti atšķirīgi, situācijai atbilstoši instrumenti. Lielajos objektos uzsvars likts uz līgumu un norēķinu caurspīdīgumu, vidējos - uz pasūtītāja kapacitāti un plānošanas kvalitāti, bet mazajos – uz vienkāršotu, taču izsekojamu darījumu kārtību. Tomēr, kā norāda Valsts kontrole, plānā risinājumi ir iekļauti tikai daļēji: nodokļu nomaksu veicinošie pasākumi, tostarp stimuli mazāko algu segmentam un vienkāršotāki legālās nodarbinātības modeļi, novirzīti ilgstošās diskusijās, savukārt kontrolējošie pasākumi visos segmentos ir pastiprināti un tiek ieviesti bez kavēšanās. Tas rada disproporciju starp “pēckontroli” un “iepriekšēju motivāciju”.
Kritika par nesadarbošanos neatbilst faktiem
Par nepatīkamu pārsteigumu kļuva finanšu ministra A. Ašeradena publiskie komentāri par to, ka būvniecības nozare it kā neizrādot vēlmi sadarboties. LBA var norādīt, ka pēdējā reize, kad no ministra puses bija manāma pastiprināta interese par nozari, bija 2024. gada pavasarī, kad tika paustas bažas par nepieciešamību gada laikā realizēt lielus projektus un nozares spēju šo darbu paveikt. Praksē notika pretējais: 2024. gadā būvniecībā bija vērojams būtisks apjomu kritums. Solītā lielā būvniecības apjoma vietā nozares aktivitāti ietekmēja valdības, tostarp Finanšu ministrijas, nespēja savlaicīgi uzsākt ES fondu projektu realizāciju. Šādi solījumi un to nepildīšana ir gadiem zināma problēma: valstij nav būvniecības pakalpojumu iepirkuma plāna un attiecīgi rezervēta budžeta. Tas var kavēt ēnu ekonomikas mazināšanu, jo uzņēmumi tiek nostādīti neparedzamās situācijās. Spiediena apstākļos daļa no tiem var būt spiesti meklēt darbu tur, kur par to maksā, bet darbinieki – doties peļņā uz mazāk kontrolētiem segmentiem, visbiežāk privātmāju būvniecībā. Arī tas veicina ēnu ekonomikas saglabāšanos.
“Mūs patiesi pārsteidza gan ministra pārmetumi nozarei, gan viņa kritika Valsts kontroles ziņojumam. Šāds skatījums rada neizpratni un jautājumus,” norāda Edijs Kupčs, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs.
Nozare piedāvā risinājumus, kas strādā citās valstīs
LBA ir virzījusi priekšlikumus, kas saskanēja arī ar sākotnējā plāna diskusijām, tostarp aicinājumu apsvērt būvstrādnieka nodokļa režīma ieviešanu, līdzīgi kā tas paredzēts lauksaimniecībā nodarbinātajiem. Tas nozīmētu, ka dzīvokļa īpašnieks kā pasūtītājs vienkāršotā kārtībā deklarē un samaksā fiksētu nodokli par saņemtajiem remontdarbiem no fiziskām personām. Lai motivētu maksātājus, varētu paredzēt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par šiem pakalpojumiem, kā tas notiek Skandināvijas valstīs. Tāpat esam aktualizējuši jautājumu par samazinātu PVN jaunajam mājoklim.
2019. gadā būvniecības nozare pati nāca klajā ar iniciatīvu ieviest Ģenerālvienošanos, lai mazinātu ēnu ekonomiku un veicinātu godīgu konkurenci. Vienošanās tika noslēgta uz sešiem gadiem ar iespēju to pagarināt. 2025. gada laikā no vairākām valsts institūcijām, tostarp Finanšu ministrijas, saņēmām konsekventu pozīciju, ka tā ir darba devēju un darba ņēmēju savstarpēja vienošanās, kurā ministrijai neesot nepieciešams iesaistīties, lai gan Ģenerālvienošanās ir viens no valsts Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna instrumentiem. Šāda attieksme, tostarp norādes, ka vienošanās nav ministrijai saistoša, bija pirmais nopietnais signāls par faktisko vēlmi strādāt pie ēnu ekonomikas mazināšanas. Turklāt pat loģisks un vienkāršs solis, piemēram, neapliekamā minimuma pielīdzināšana nozares noteiktajai minimālajai algai, būtu devis reālu impulsu tieši zemāko algu saņēmējiem, taču arī šis risinājums netika atbalstīts.
Finanšu ministrijas virzītā publisko iepirkumu sistēmas reforma, ko valdība konceptuāli atbalstīja 26. augustā 2025. gadā, paredz procedūru vienkāršošanu un birokrātijas mazināšanu. Tās izstrādei tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā netika iekļauti būvniecības nozares pārstāvji, tostarp LBA. Neskatoties uz to, LBA aktīvi panāk iespēju paust nozares viedokli un akcentē, ka procedūru vienkāršošana viena pati negarantē ēnu ekonomikas mazināšanos būvniecībā. Ja netiks risināti pamatcēloņi, tostarp nepietiekama sagatavošanās, vāji projektēšanas uzdevumi, nepietiekama pasūtītāja kapacitāte un budžeta disciplīnas trūkums, šie faktori turpinās radīt riskus arī turpmāk, pat ja lielajos projektos uzraudzība pēdējos gados ir būtiski uzlabota un ēnu ekonomikas īpatsvars tajos ir samazinājies.
Nozare aicina uz dialogu un sagaida drosmīgu un savlaicīgu rīcību
Gadiem ilgi LBA ir piedalījusies darba grupās un sniegusi profesionāli pamatotus risinājumus, kas atbilst arī Valsts kontroles ieteikumiem, taču tie sistemātiski tikuši noraidīti tieši Finanšu ministrijas līmenī. Kā viens no mūsu biedriem trāpīgi sacīja: “Man, atklāti sakot, nav skaidrs, ko vēl aktīvāk būvniecības nozare varētu būt darījusi lietas labā.” Tādēļ aicinām finanšu ministru un ministriju uzklausīt nozari un iepazīt tās realitāti klātienē - iekāpjot būvniecības nozares dalībnieku kurpēs. Šāda pieeja palīdzētu kopīgi formulēt risinājumus, kas ir ne tikai drosmīgi, bet arī praktiski īstenojami un balstīti reālajā situācijā.
Mūsu mērķis ir konstruktīvs un ilgtermiņā orientēts dialogs, kas ļauj kopīgi virzīt pasākumus, kas patiesi samazina ēnu ekonomikas apjomu būvniecībā un stiprina legālo uzņēmējdarbības vidi.
