Kā uzsver LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis, Latvijā kooperācija vēl nav sasniegusi to spēku, kāds redzams Skandināvijā vai citviet Eiropā, taču mēs skaidri redzam, ka zemnieku kontrolēta pārstrāde un ciešāka sadarbība ir ceļš uz stabilitāti, godīgām cenām un ilgtspējīgu attīstību. “Mums ir jāveicina ne tikai lauksaimnieku apvienošanās, bet arī kooperatīvu savstarpējā sadarbība, lai radītu spēcīgus uzņēmumus, kas var uzkrāt kapitālu un investēt nākotnē. Tikai tā vērtība, ko rada zemnieks, paliks viņa paša rokās,” norāda R. Feldmanis.
LLKA ieskatā sadarbība ir jāveicina ne tikai ar konsultācijām un izglītošanu, nepieciešami arī praktiski stimuli, kas mudina apvienoties gan lauksaimniekus, gan pašus kooperatīvus. Tas ir priekšnoteikums, lai Latvijā izveidotos spēcīgi, konkurētspējīgi un kapitālu uzkrāt spējīgi uzņēmumi, kas varētu investēt pārstrādē un nodrošināt stabilitāti saviem biedriem. Tāpēc 2026. gadā LLKA plāno stiprināt kooperatīvu savstarpējo sadarbību, veicināt kopīgu investīciju projektus, turpināt darbu pie valsts atbalsta instrumentiem kooperācijas attīstībai un paplašināt izglītojošās programmas jaunajiem un esošajiem kooperatīvu vadītājiem.
Viens no būtiskākajiem LLKA stratēģiskajiem virzieniem ir zemnieku kontrolētas pārstrādes attīstība. Pieredze rāda, ka tur, kur pārstrāde pieder pašiem lauksaimniekiem, veidojas stabilākas iepirkuma cenas, labāka plānošana un lielāka motivācija ražot. 2026. gadā nozare piedzīvos vairākus nozīmīgus pavērsienus: kooperatīvi “LATRAPS” un “Jugensburg Agro” būvē jaunas pārstrādes rūpnīcas, “Baltu piens” Kazdangā atjauno piena pārstrādi un veido jaunus, tirgū pieprasītus produktus, bet piena kooperatīvi “Viļāni” un “Straupe” turpina attīstīt savas pārstrādes jaudas.
Zemnieku kontrolēta pārstrāde ir būtiska, jo atšķirībā no privātajiem pārstrādes uzņēmumiem, kuru primārā interese ir lētāka izejviela, kooperatīvi ir ieinteresēti stabilās un godīgās iepirkuma cenās, pārstrādes jaudu noslodzē, ilgtermiņa attīstībā un ražošanas apjomu pieaugumā. Tieši tāpēc valstīs ar spēcīgu piena nozari, piemēram, Īrijā, lauksaimniekiem pieder pašiem savas pārstrādes rūpnīcas.
Latvijas kooperatīvu vide kļūst arvien daudzveidīgāka. Līdzās lielajiem lauksaimniecības kooperatīviem veiksmīgi darbojas arī mazie, kā, piemēram, biškopju kooperatīvs “Medotava” ar savu medus fasēšanas līniju, kooperatīva “Baltijas Ogu kompānija” biedrs “Very Berry” ar modernu ogu pārstrādi, kā arī mājražotāju kooperatīvi “Kuldīgas labumi” un “Provinces produkti”, kas palīdz zemniekiem realizēt pašu radītos produktus. Šie piemēri apliecina, ka kooperācija nedarbojas tikai graudu vai piena nozarēs – tā ir plaša un elastīga attīstības platforma visās lauksaimniecības nozarēs.
Šobrīd LLKA apvieno 53 kooperatīvus un vairāk nekā 5000 lauksaimnieku visā Latvijā. Asociācijas uzdevums 2026.gadā ir stiprināt kooperatīvu kapacitāti, aizstāvēt biedru intereses valsts un Eiropas Savienības līmenī, veicināt pārstrādes attīstību zemnieku rokās, nodrošināt zināšanu un pieredzes apmaiņu un veidot modernu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu lauksaimniecības vidi. 2026. gads būs nozīmīgs pagrieziena punkts Latvijas kooperācijas attīstībā. Mūsu mērķis ir panākt, lai kooperācija kļūtu par normu, nevis izņēmumu, un lai zemnieku radītā vērtība paliktu viņu pašu rokās. Tikai tā iespējams nodrošināt stabilu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu Latvijas lauksaimniecību nākamajām paaudzēm.
Par LLKA
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002. gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 53 biedri ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā 500 miljoni eiro, pārstāvot ap 5 000 saimniecībām.
