2027. gadā noslēgsies jau trešais Eiropas Savienības daudzgadu budžeta plānošanas periods, kura ietvaros Latvija saņem nozīmīgu ES finansējumu. Kā uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards, 2025. gadā ES fondu un Atveseļošanas fonda investīciju apjomi Latvijā ir bijuši vēsturiski augstākajā līmenī, pārsniedzot vienu miljardu eiro.
Latvija – ES daudzgadu budžeta ieguvēja
Skaitļi skaidri apliecina Eiropas solidaritātes principu – uz katru iemaksāto eiro Latvija iegūst vidēji trīs līdz četrus eiro publiskajās investīcijās. Tāpēc Latvija viennozīmīgi ir ieguvēja no ES daudzgadu budžeta. Šī finanšu plūsma palīdz mazināt attīstības atšķirības starp ES valstīm un nodrošina būtiskus papildu resursus izaugsmei.
“Latvijā ir īstenoti gan valstij nozīmīgi, gan ES mērogā unikāli projekti, kas sabiedrībai nodrošina ilgtermiņa ieguvumus. Pēdējo 20 gadu laikā Latvija no ES ir saņēmusi aptuveni 18 miljardus eiro, tāpēc ir svarīgi ne tikai uzzināt, kam ES līdzekļi ir novirzīti, bet arī – cik liela ir bijusi to ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanu,” uzsver Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks. “Informatīvās kampaņas ietvaros vēlamies izcelt 12 ES daudzgadu budžeta ietvaros finansētos projektus, kas būtiski uzlabojuši iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Realizēto projektu stāsti, par kuriem uzzinās Latvijas sabiedrība, vienlaicīgi ir publiska atzinība gan projektu īstenotājiem, gan publiskajai pārvaldei. Mēs pateicamies ikviena projekta pārstāvim par kampaņas informatīvajos pasākumos ieguldīto laiku!”
ES finansējums – stratēģisks ieguldījums drošībā un infrastruktūrā
Pateicoties ES finansējumam vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā, šogad Latvija pilnībā pārrāva vēsturiskās saites ar Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām un pievienojās Eiropas vienotajam energoapgādes tīklam. ES līdzfinansējums palīdzēja īstenot šo vērienīgāko reģiona drošības projektu, kura priekšrocības izmanto ikviens Latvijas iedzīvotājs, ik dienu saņemot stabilu elektroapgādi. Šis ir tikai viens no piemēriem, kā ES daudzgadu budžets ne vien mazina ārējos riskus, bet arī rada priekšnosacījumus ilgtermiņa izaugsmei – sākot ar modernu transporta un enerģētikas infrastruktūru, līdz pat kvalitatīvai izglītībai, veselības aprūpei un digitālajām inovācijām.
Pētījums apliecina ES finansējuma būtisko ietekmi
Lai novērtētu ES finansējuma ilgtermiņa ietekmi uz ekonomikas attīstību, Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes ekspertiem ir veikusi finanšu modelēšanu. Pētījuma vadītāja, asociētā profesora Oļega Krasnopjorova aprēķini liecina – laikā no 2007. līdz 2025. gadam Latvijas IKP, pateicoties ES finansējumam, bijis vidēji par 8,1 % lielāks, nekā tas būtu bez šī atbalsta.*
Aptuveni 60 % no publiskās būvniecības Latvijā laika posmā no 2007. līdz 2025. gadam īstenoti ar ES finansējuma atbalstu, bet atsevišķās nozarēs šis īpatsvars sasniedz pat 80 %. Vislielāko finansējumu – vairāk nekā 7 miljardus eiro – saņēmusi lauksaimniecība, īpaši veicinot reģionu ekonomisko attīstību. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, lielāko ES finansējumu saņēmusi Latgale.
ES finansējums palielina iedzīvotāju labklājību un valsts eksportspēju
“ES fondu projektu finansējums palīdzēja Latvijas ekonomikai straujāk attīstīties. Iedzīvotāju algas un reāla pirktspēja ir lielāka, ir augstāka nodarbinātība un zemāks bezdarba līmenis. Šobrīd ES ieguldījumus mēs uztveram kā pašsaprotamus, un tāpēc pat grūti ir iedomāties, kāda Latvijā, piemēram, būtu ceļu infrastruktūra vai veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, ja visu būtu bijis nepieciešams finansēt tikai no valsts budžeta bez ES atbalsta,” atzīst O. Krasnopjorovs.
ES finansējums būtiski veicinājis arī eksporta pieaugumu – vidēji par 4,8 %, turklāt eksports pieaudzis straujāk nekā imports. Vairāk nekā 54 % ES finansējuma ieguldīti fiziskajā kapitālā – ceļos, ēkās, iekārtās un tehnoloģijās –, tādējādi ilgtermiņā palielinot Latvijas tautsaimniecības ražošanas un eksporta potenciālu.
EK pārstāvniecības Latvijā infografika
EK pārstāvniecības Latvijā infografika
EK pārstāvniecības Latvijā infografika
EK pārstāvniecības Latvijā infografika
*Avots: Latvijas Universitātes pētījums “Eiropas Savienības ieguldījumu ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību kvantitatīva novērtēšanas modeļa izveide”.
