Izmaiņas paredz iespēju fiziskajām personām noteiktos gadījumos būvēt ēkas bez būvkomersanta iesaistes. Šādas tiesības paredzētas arī lauksaimniekiem un zivsaimniekiem neatkarīgi no juridiskās darbības formas, kā arī kooperatīvajām sabiedrībām, ja būvniecība tiek veikta pašu spēkiem un paredzēta lauksaimnieciskajai darbībai nepieciešamām ēkām, piemēram, kūtīm vai šķūņiem, un šo ēku apbūves laukums nepārsniedz 800 kvadrātmetrus. Apbūves laukuma ierobežojums neattieksies uz rūpnieciski ražotām lauksaimniecības ēkām, piemēram, siltumnīcām vai nojumju konstrukcijām.
Plānots, ka būvkomersanta piesaiste nebūs obligāta arī būvniecībai militārajos objektos.
Grozījumi paredz arī, ka privātpersonām, kuras būvē savām vajadzībām un pašas organizē būvdarbus, uzsākot būvniecību, vairs nebūs jānorāda finansējuma avots. Līdz šim šādu prasību noteica Ministru kabineta noteikumi. Grozījumu autori norādījuši, ka šī prasība nav samērīga, jo būvniecības process var ilgt vairākus gadus un finansējuma avoti šajā laikā var mainīties.
Ar grozījumiem paredzēts uzdot Ministru kabinetam speciālajos būvnoteikumos noteikt arī papildu gadījumus, kad būvniecību varēs veikt pašu spēkiem, neiesaistot būvkomersantu. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Likumprojektu galīgajā lasījumā Saeimā paredzēts skatīt šo ceturtdien, 18. decembrī.
