Konferencē Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentārieši un nozares eksperti diskutē par iespējām padziļināt sadarbību veselības politikas un datu pārvaldības jomā, veidojot vienotu skatījumu uz veselību kā stratēģisku investīciju sabiedrības labklājībā.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka veselības aprūpei ir izšķiroša loma Baltijas reģiona drošībā un ikvienas valsts civilajā aizsardzībā. “Eiropā joprojām notiek karš. Mēs ik dienas saskaramies ar hibrīduzbrukumiem nu jau visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Slimnīcām un veselības sistēmai jābūt gatavai ģeopolitiskajiem satricinājumiem, lai X stundā varētu pilnvērtīgi funkcionēt,” pauda D. Mieriņa, norādot uz Ukrainas pieredzi.
FOTO: Ieva Ābele, Saeima.
D. Mieriņa uzsvēra, ka veselības nozare Latvijā joprojām saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, tostarp nepietiekamu finansējumu, pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, jauno ārstu trūkumu reģionos un sabiedrības zemo uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai. “Latvijā veselības nozarei tērējam vien 60 procentus no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, taču redzami arī nozīmīgi uzlabojumi, kas nākotnē būtiski ietekmēs pakalpojumu pieejamību,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Savukārt Baltijas Asamblejas prezidents Jānis Vucāns uzsvēra: veselība ir sabiedrības noturības mugurkauls, atgādinot, ka pandēmija, demogrāfiskie izaicinājumi un garīgās veselības krīze apliecina – valsts ir tikai tik stipra, cik stipra ir tās iedzīvotāju veselība.
FOTO: Ieva Ābele, Saeima.
Reģionālās sadarbības stiprināšana paver iespējas progresam veselības pētniecībā, datu koplietošanā un digitālo inovāciju ieviešanā, pauda BA prezidents. J. Vucāns norādīja, ka drošību apdraud arī vāja veselības sistēmas gatavība krīzēm, uzsverot stratēģisko rezervju veidošanas nepieciešamību. “Ieguldījumi veselības aprūpes nozarē ir ieguldījumi ilgtermiņa drošībā,” viņš teica, aicinot konferences dalībniekus stiprināt dialogu un kopīgu rīcību Baltijas mērogā.
Baltijas valstīm veselības drošības jautājumi jārisina kopīgi, uzsvēra parlamentārieši, pozitīvi vērtējot jau uzsāktos kopīgos medikamentu iepirkumus, kas ļauj novērst medikamentu deficītu un nodrošina zemākas izmaksas pacientiem. D. Mieriņa un J. Vucāns izcēla kopīga daļiņu terapijas centra onkoloģijas pacientu ārstēšanai nozīmi, kas būtiski uzlabotu vēža ārstēšanu reģionā un vienlaikus stiprinātu Baltijas valstu dalību Eiropas pētniecības ekosistēmā, tostarp CERN.
Pasākuma atklāšanu vadīja Saeimas priekšsēdētājas biedre un BA Veselības, labklājības un ģimenes lietu komitejas priekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa, kura akcentēja – veselīga sabiedrība spēcina ekonomisko noturību, atbalsta institūcijas un samazina ievainojamību krīzes situācijās. Savukārt “WifOR” institūta Veselības ekonomikas nodaļas vadītāja Malina Millere (Malina Müller) prezentēja Baltijas valstu datus un piemērus par veselības aprūpes ietekmi uz demogrāfiju un nacionālo drošību Baltijas valstīs.
Konferencei ikviens var sekot līdzi tiešraidē Saeimas tīmekļvietnē www.saeima.lv un sociālo mediju kontos.
