Deputāti pie šī jautājuma atgriezīsies septembrī. Tad redzēsim, kā skolas šos ieteikumus būs ieviesušas, sacīja L. Rasima. Komisijas priekšsēdētāja pateicās atbildīgajai ministrijai par izstrādātajām vadlīnijām un aicināja tās pilnveidot, kā arī darīt zināmas skolām.
Tiesībsardze Karina Palkova komisijas sēdē atzina, ka situācija gada laikā, kopš vecāki sūdzējušies par pārāk agru stundu sākumu, nav būtiski mainījusies. Tāpēc nav pārliecības, ka tikai ar rekomendācijām vien izdosies panākt pārmaiņas.
Savukārt Izglītības ministrija veikusi aptauju skolās, lai apzinātu esošo situāciju par mācību sākuma laikiem. Aptaujas mērķis bija iegūt pārskatu par to, cik plaši Latvijā tiek piemērota prakse sākt mācības pirms pulksten 8.00 un cik skolu īsteno vēlāku mācību sākumu. Atbildīgās ministrijas pārstāvis informēja, ka aptaujātas 511 skolas, un lielākajā daļā skolu mācības sākas laika posmā no pulksten 8.00 līdz 9.00. Tomēr ir skolas, kurās mācības sākas 7.30, deputātiem sacīja Izglītības ministrijas pārstāvis. Tāpat lielākā daļa skolu aptaujā atzinušas, ka tās neplāno mainīt stundu sākuma laiku.
Miega eksperte deputātiem šodien uzsvēra, ka zinātniskie pierādījumi ir nepārprotami – vēlāks skolas sākums uzlabo bērnu labsajūtu un mācību rezultātus, it īpaši pusaudžiem. Eksperte atsaucās uz 28 pētījumiem, kuri apliecina, ka vēlāks mācību sākuma laiks ir saistīts ar labāku attīstību, miega kvalitāti un emocionālo līdzsvaru. Tas ir būtisks jautājums vairāku tūkstošu bērnu labbūtībai.
Cilvēktiesības komisija pērn aicināja atbildīgās ministrijas sadarboties un risināt mācību stundu laika sākumu skolās. Tiesībsargs savā atzinumā iepriekš bija norādījis, ka stundām skolās nav jāsākas agrāk par astoņiem no rīta.
