“Ar šiem grozījumiem mēs nostiprinām skaidru atbildības sistēmu Rail Baltica projekta īstenošanai pa posmiem atbilstoši pieejamajam finansējumam. Mums izdevies panākt vienošanos ar iesaistītajām ministrijām par būtiskākajiem likuma aspektiem, un tagad grozījumus varam virzīt apstiprināšanai Saeimā. Rail Baltica mums ir nepieciešams. Projekts ir stratēģiski nozīmīgs ne tikai Latvijas savienojamībai ar Eiropu, bet arī valsts drošībai, militārajai mobilitātei un ekonomiskajai izaugsmei," uzsver satiksmes ministrs Atis Švinka.
Grozījumi paredz papildināt likuma mērķi, nosakot, ka pirmajā posmā tiks nodrošināts funkcionāls Eiropas sliežu platuma pārrobežu Latvijas posma savienojums ar Igauniju un Lietuvu atbilstoši pieejamam finansējumam, bet otrajā posmā tiks īstenots atlikušā Rail Baltica projekta tvērums Latvijas teritorijā, ņemot vērā pieejamo finansējumu. Tāpat noteikts, ka Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūra nodrošinās pasažieru, bagāžas un kravu pārvadājumus, kā arī militārpersonu un militāro kravu pārvadājumus.
Lai nodrošinātu projektam nepieciešamos resursus, grozījumos noteikts, ka Rail Baltica projekta īstenošana tiks finansēta ne tikai no Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem un valsts budžeta, kā arī no citiem pieejamiem finansēšanas avotiem. Vienlaikus grozījumi nosaka, ka Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētos līdzekļus aizliegts novirzīt citiem mērķiem.
Ar grozījumiem precizēta arī Rail Baltica projektā iesaistīto pušu atbildība, kompetences un sadarbības kārtība. Grozījumi nosaka MK kompetenci pieņemt lēmumus par projekta tvērumu, tā ieviešanu kārtās, projekta budžetu un ieviešanas termiņiem. Tāpat MK nodrošinās starpnozaru jautājumu koordināciju.
SM turpinās Rail Baltica projekta ieviešanas pārraudzību. Ministrija izstrādās transporta nozares politiku, kas nepieciešama projekta ieviešanai, īstenos kopējo projekta progresa uzraudzību, kā arī koordinēs projekta ieviešanu. Tāpat SM vienu reizi gadā informēs Saeimu un divas reizes gadā – Ministru kabinetu – par Rail Baltica projekta ieviešanas progresu.
Grozījumi arī paredz, ka iesaistītajām ministrijām būs jānodrošina sadarbība ar SM savas kompetences jautājumos, piemēram, Finanšu ministrija sniegs atbalstu valsts budžeta finansējuma, ES politikas instrumentu, citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu un citu finansēšanas avotu piesaistei, bet Aizsardzības ministrija nodrošinās atbalstu valsts aizsardzības un militārās mobilitātes jautājumu koordinēšanā Rail Baltica projekta īstenošanai.
Saskaņā ar grozījumiem, Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modelis būs vienots ar 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa sistēmu, neatkarīgs no pārvadātājiem un, cik vien iespējams, nodrošinās vienotu pieeju Rail Baltica publiskās lietošanas infrastruktūrai visās Baltijas valstīs.
Kā iepriekš ziņots, lai veicinātu Rail Baltica projekta īstenošanu, tika izstrādāts Rail Baltica projekta īstenošanas likums, kas stājās spēkā 2022. gada 14. novembrī. Pašreizējā redakcijā likums ietver normas, kas regulē dažādus ar projekta ieviešanu saistītus jautājumus.
Ņemot vērā, ka kopš likuma izstrādes ir stājusies spēkā pārskatītā Eiropas transporta tīkla (TEN-T) regula, apstiprināts Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums par Rail Baltica projekta īstenošanu un sniegti priekšlikumi tā uzlabošanai, kā arī MK pieņēmis lēmumu par Rail Baltica projekta tvērumu, nolemts veikt grozījumus likumā. Tie paredz daļēji pilnveidot esošās normas, kā arī papildināt likumu ar jaunām iniciatīvām.
Pēc Ministru kabineta apstiprinājuma par grozījumiem Rail Baltica projekta īstenošanas likumā, lēmums vēl jāpieņem Saeimai.
