DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Satiksme

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija: pārvadātāju prognozētie zaudējumi 2025. gadā ap 6,95 milj. eiro

FOTO: Evija Trifanova, LETA.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija nosūtījusi Saeimas politisko partiju frakcijām aicinājumu tikties ar reģionālajiem pārvadātājiem, lai rastu risinājumu kritiskajai situācijai nozarē – ilgstoši nepietiekamajam valsts finansējumam, kas draud novest līdz sabiedriskā transporta pakalpojumu pārtraukumiem reģionos. Šobrīd tikties piekritušas  partijas “Jaunā Vienotība” un “Latvija Pirmajā vietā” frakcijas.

Pārvadātājiem kopš 2022. gada Krievijas kara izraisīto izmaksu kāpuma dēļ būtiski pieaugusi pakalpojuma pašizmaksa. Šogad vien pārvadātāju ar ilgtermiņa līgumiem prognozētie zaudējumi varētu sasniegt 6,95 miljonus eiro.

“Ja situācija netiks risināta nekavējoties, šīs sekas iestāsies praktiski jau tuvāko mēnešu laikā. Mūsu kopīgais mērķis ir saglabāt drošu, kvalitatīvu un pieejamu sabiedrisko transportu reģionu iedzīvotājiem. Tomēr pēdējo trīs gadu laikā ārkārtējie un neparedzamie apstākļi ir radījuši situāciju, kurā faktiskās izmaksas būtiski pārsniedz valsts finansējuma līmeni. Katrs nobrauktais kilometrs uzņēmumiem rada zaudējumus. Faktiski pārvadātāji šobrīd piemaksā par to, lai skolēns nokļūtu izglītības iestādē, pensionāre – ārstniecības iestādē, bet darbinieki – savās darba vietās. Pēdējo gadu laikā valsts ir sniegusi finansiālu atbalstu dažādu satricinājumu gadījumā  gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem – atbalsts energoresursu krīzes seku mazināšanai, atbalsts hipotekāro maksājumu veikšanai kredītņēmējiem, vairākkārtējs atbalsts lauksaimniekiem smagu dabas katastrofu vai meteoroloģiskie apstākļu ietekmes mazināšanai. Šobrīd nepieciešams atbalsts arī pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem,” norāda Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.

Ja pārvadātājiem iestāsies maksātnespēja, valsts būs spiesta steidzamības kārtā meklēt jaunus pakalpojuma sniedzējus, maksājot krietni augstākas cenas, jo konkurences apstākļos šādos brīžos cenas parasti strauji pieaug. Tas būs daudz dārgāk nekā savlaicīga līgumu korekcija. Maksātnespējīgo pārvadātāju parādi (pret VID, VSAA, kreditoriem) kļūs par tiešu valsts zaudējumu.

Pārvadātāji, sagatavojot finanšu piedāvājumus dalībai iepirkumos periodā no 2019. līdz 2021. gadam, balstījās uz Latvijas Bankas – valsts centrālās bankas un galvenās makroekonomikas prognožu iestādes – oficiālajām prognozēm. Latvijas Bankas prognozes ir oficiālais valsts mēroga makroekonomiskais atskaites punkts, uz kuru paļaujas gan valdība budžeta plānošanā, gan uzņēmēji finanšu lēmumu pieņemšanā. Atbilstoši prognozēm ekonomiskā situācija tika novērtēta kā stabila, inflācijas prognoze 2–3% gadā, vidējais darba samaksas pieaugums 5–6% robežās. EURIBOR likmes pēdējo piecu gadu laikā pirms piedāvājumu iesniegšanas negatīvas vai tuvu nullei. Periodā pirms piedāvājumu iesniegšanas degvielas litra cena nepārsniedza 1,28 eiro, atsevišķos periodos samazinoties līdz 0,94 eiro/l. Finanšu piedāvājumos tika iecenoti vispārpieņemtie komercdarības riski (5–10%).

Pārvadātāji ir pārliecināti, ka, ja Latvijas Bankas prognozes būtu piepildījušās – līgumi būtu izpildāmi! Diemžēl Krievijas uzsāktā karadarbība Ukrainā un tās izraisītais inflācijas un energoresursu cenu pieaugums bija pilnīgi neparedzams un ārpus uzņēmēju kontroles. Tādēļ karš un tā radītās sekas atbilst force majeure kritērijiem un nevar tikt uzskatītas par normālu komercdarbības risku, bet ir pasūtītāja atbildība.

Jau šobrīd atsevišķos reģionos pārvadātāji nespēj izpildīt visus reisus, galvenokārt saistībā ar ierobežotām iespējām piesaistīt autobusu vadītājus nepietiekamā finansējuma dēļ. Neizpildīto reisu skaits tuvākajā laikā var pieaugt visos Latvijas reģionos autobusu vadītāju trūkuma dēļ.

Publisko iepirkumu likuma 61. pieļauj veikt būtiskus līguma grozījumus, ja tie ir nepieciešami tādu iemeslu dēļ, kurus pasūtītājs nevarēja paredzēt. Šādu grozījumu apjoms nevar pārsniegt 50% no sākotnējās iepirkuma līguma līgumcenas. Savukārt nevērtējot to būtiskumu, līdz 10 procentu apmērā no sākotnējās iepirkuma līguma līgumcenas.

Atbilstoši Sabiedriskā transporta attīstības koncepcijai 2021.–2030. maršrutu tīkls tika sadalīts 16 lotēs (daļās). Periodā no 2019. līdz 2025. gadam VSIA “Autotransporta direkcija” (turpmāk – ATD) organizēto piecu iepirkumu rezultātā noslēgti ilgtermiņa līgumi 14 lotēs. Pirmā iepirkuma rezultātā noslēgti līgumi piecās lotēs, otrā – četrās lotēs (2023. gadā divās lotēs līgumi izbeigti, pamatojoties uz tiesas lēmumu). Trešais iepirkums pārtraukts atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – IUB) lēmumam. Ceturtais iepirkums noslēdzies ar līgumiem septiņās lotēs. Piektais iepirkums tika pārtraukts. Divās lotēs joprojām nav noslēgti ilgtermiņa līgumi, kuros pakalpojumu sniegšana gadiem ilgi tiek veikta uz tiešā piešķīruma pamata.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI