“Valsts kontrole izprot publiskās pārvaldes izdevumu mazināšanas nepieciešamību valsts prioritāro izdevumu segšanai, tomēr vienlaikus aicina vērtēt, vai plānotās izmaiņas attiecībā uz atlīdzības izmaiņām publiskajā pārvaldē atbilst Atlīdzības likuma mērķim un ir atbilstošākās. Atceļot prēmijas, tiek ierobežots vienīgais objektīvais finansiālais instruments, kas tieši sasaista darbinieka ieguldījumu ar darba rezultātiem. Prioritāri būtu jāpārskata tie darba samaksas elementi – naudas balvas un piemaksas –, kas šobrīd rada vislielāko nevienlīdzību starp iestādēm un ir ar lielāku finanšu ietekmi,” uzsver Valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Likumprojektā paredzētais izdevumu samazinājums 2027. gadā, atceļot prēmijas par darba novērtējumu, radītu ļoti atšķirīgu samazinājuma apmēru dažādām institūcijām. Tas būtu robežās no 0% līdz pat 105% no 2024. gadā faktiski izlietotajiem līdzekļiem prēmijām un naudas balvām. Šāda pieeja rada netaisnīgu situāciju starp iestādēm. Piemēram, Valsts kontrolei līdzekļu samazinājums pārsniegtu 105%.
Vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka Informatīvajā ziņojumā nav vērtēti izdevumi par naudas balvām un piemaksām, kas veido būtisku daļu no kopējiem atlīdzības izdevumiem. Šie maksājumi saglabājas nemainīgi, lai gan tie visvairāk veicina nevienlīdzību starp iestādēm.
Informācijas izpēte liecina, ka 2024. gadā naudas balvām izlietoti 25,3 milj. eiro un piemaksām par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā 13 milj. eiro, kas kopā veido 38,3 milj. eiro. Prēmijām par darba sniegumu tika izlietoti 28 milj. eiro.
Tādējādi naudas balvas un piemaksas kopā veido lielāku slogu budžetam nekā prēmijas, turklāt vislielāko nevienlīdzību starp iestādēm rada tieši naudas balvu un piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā piešķiršana. Iestādes, kurām ir pieejami finanšu līdzekļi turpina piešķirt naudas balvas un piemaksas nozīmīgam skaitam nodarbināto, kamēr citās iestādēs šādu iespēju nav.
Savukārt, prēmijas nodarbinātajiem tiek piešķirtas saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu. Vairumā iestāžu tas ir vienīgais finansiālais motivācijas elements, kas ir saistīts ar darbinieka darba izpildes snieguma vērtējumu.
“Turklāt daļai institūciju, tajā skaitā arī Valsts kontrolei, paredzētais samazinājums prēmijām ir proporcionāli būtiski lielāks nekā citām institūcijām. Valsts kontrolē prēmijas tiek piešķirtas tikai saskaņā ar ikgadējo novērtējumu, turklāt no atlīdzības līdzekļu ietaupījuma darbinieku mainības dēļ, nevis jau sākotnēji plānojot līdzekļus prēmijām iestādes budžetā. Mēs aicinām saglabāt iespēju izmaksāt prēmijas par darba rezultātiem vismaz daļēji, īpaši tajās iestādēs, kur tās ir vienīgais darbinieku motivācijas instruments, kā arī nodrošināt vienlīdzīgu samazinājuma pieeju visām institūcijām,” uzsver E. Korčagins.
Valsts kontrole vairākkārt savos revīziju ziņojumos ir norādījusi, ka valsts pārvaldē joprojām nepastāv vienota un taisnīga atlīdzības sistēma. Resoru finansiālās iespējas atšķiras, kas ilgtermiņā rada konkurenci par darbaspēku un nevienlīdzību atalgojumā. Lai nodrošinātu sistēmas ilgtspēju un uzticēšanos valsts pārvaldei, nepieciešams pārskatīt bāzes izdevumus atlīdzībai visos resoros un ieviest vienotus, skaidrus principus atlīdzības politikas īstenošanā.
Valsts kontrole aicina Saeimu izvērtēt šos aspektus un veikt atbilstošas izmaiņas likumprojektā, lai veicinātu taisnīgu, caurspīdīgu un motivējošu atlīdzības sistēmu publiskajā pārvaldē.
Plašāka informācija:
