Z.Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka Eiropas Savienības paplašināšanās procesa pamatā ir kopīgs redzējums par vērtībām, tiesiskumu un par stabilu, demokrātisku un pārtikušu Eiropu. Tādēļ ir būtiski, ka valstis, kuras tiecas pievienoties Eiropas Savienībai, tiek atbalstītas, taču vienlaikus arī mudinātas sasniegt augstos standartus, kas nodrošina ilgtspējīgu progresu.
Viņa diskusijā uzsvēra, ka Baltijas valstu pieredze ir apliecinājums tam, kā mērķtiecīgas reformas un sabiedrības līdzdalība var stiprināt demokrātiju, drošību un sabiedrības noturību. “Noturība neveidojas vienā dienā – tā ir izglītības, pilsoniskās līdzdalības un demokrātisku institūciju stiprināšanas rezultāts. Mūsu pieredze ceļā uz Eiropas Savienību un pievienošanos Eiropas demokrātisko valstu kopienai var būt noderīga Rietumbalkānu valstīm, kuras šobrīd saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem,” norādīja Z.Kalniņa-Lukaševica.
Viņa uzsvēra, ka ceļā uz Eiropas Savienību būtiska ir gan politiskā griba, gan uzticība kopīgām vērtībām un drošības principiem. “Eiropas Savienības durvis ir atvērtas, taču katrai valstij pa tām jāieiet pašai,” teica Saeimas priekšsēdētājas biedre.
Diskusijā Z.Kalniņa-Lukaševica īpaši vērsa uzmanību uz to, ka gan laikā, kad Baltijas valstis bija ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai, gan arī šobrīd diskusijās dzirdami naratīvi, kas vērsti pret dalību Eiropas Savienībā. Taču mūsdienās dezinformācijas kampaņas ir ārējo spēku organizētas un finansētas, kuru mērķis ir “nozagt” demokrātiju un valstu suverenitāti.
Latvija var un veiksmīgi palīdz valstīm, kuras ir ceļā uz Eiropas Savienību arī pretstāvēt Krievijas dezinformācijas kampaņām. Viens no pēdējā laika piemēriem ir Moldovas pro-rietumnieciskie vēlēšanu rezultāti, kur savu lomu nospēlēja arī Stratēģiskās komunikācijas pieredzes pārņemšana no Latvijas, pauda Z.Kalniņa-Lukaševica.
Tādēļ viņa īpaši akcentēja nepieciešamību stiprināt neatkarīgos medijus, cīnīties ar dezinformāciju un veicināt visu sabiedrības grupu medijpratību, kas ir būtiski priekšnoteikumi demokrātijas ilgtspējai kā Baltijas, tā Rietumbalkānu un citos Eiropas reģionos.
Diskusijā līdz ar Saeimas priekšsēdētājas biedri Zandu Kalniņu-Lukaševicu piedalījās Melnkalnes Pilsoniskās izglītības centra izpilddirektore Daliborka Uljareviča (Daliborka Uljarević), Atlantijas padomes ne-rezidējošais vecākais pētnieks Agons Maliči (Agon Maliqi), žurnālists Bojans Eleks (Bojan Elek), organizācijas “Transparency International” interešu aizstāvības un publiskās politikas vadītājs Bosnijā un Hercegovinā Edo Kanličs (Edo Kanlićs) un Baltijas Eiropas reformu iniciatīvas padomes priekšsēdētāja Marija Golubeva.
