Konferencē dalībnieki dalījās ar pieredzi un diskutēja par dažādām uzraudzības pieejām, īpaši uzsverot pacientu drošības nozīmi ārstniecības procesā un ārstniecības personu profesionālo atbildību.
Savukārt, izvērtējot Ziemeļvalstu pieredzi, tika iezīmēti konkrēti izaicinājumi un pilnveides prioritātes:
- rīcības politikas izstrāde seksuālās vardarbības pret pacientiem novēršanā;
- riskos balstītas uzraudzība un datu analīze;
- veselības aprūpes pieejamības uzlabošana un garo rindu mazināšana;
- psihiskās veselības jautājumu risināšana;
- sabiedrības veselības noturība krīžu un dabas katastrofu apstākļos.
Īpaša uzmanība tika pievērsta arī skaistumkopšanas nozares tiesiskajam regulējumam, akcentējot bērnu un jauniešu aprūpes kvalitātes pilnveidi un rīcības politiku seksuālās vardarbības pret pacientiem novēršanai. Par būtisku iespēju mācīties no kļūdām tika atzīts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju pienākums izskatīt pacientu sūdzības.
VI pārstāves uzskata, ka Ziemeļvalstu pieredze pārliecinoši parāda, ka efektīva uzraudzība nevar būt tikai ārējs kontroles mehānisms, bet tai jāsākas ārstniecības iestādes iekšienē. Tas nozīmē skaidri definētus mērķus, kas balstīti rūpīgā statistikas datu apkopošanā un analīzē, lai savlaicīgi identificētu veselības aprūpes problēmas, kā arī nepieciešamību izstrādāt detalizētus un praktiski īstenojamus rīcības plānus risku mazināšanai. Būtiska loma ir arī sadarbībai gan iestādes iekšienē, gan starp dažādiem nozares dalībniekiem, lai stiprinātu uzraudzību kā ilgtermiņa kvalitātes un drošības uzlabojumu nevis tikai formālu kontroli.
