Komitejas sēdē septembra beigās deputāti vērtēja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) piedāvāto līguma projektu, kas tapis pēc normatīvo aktu izmaiņām, kuras nosaka, ka dzīvokļu īpašniekiem līdz šā gada izskaņai ir jāveic izvēle par turpmāko namu apsaimniekošanu, beidzoties privatizācijas procesam.
“Rīdziniekiem ir jābūt aktīviem un zinošiem, lai īstenotu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteikto – proti, ir jāpārņem dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības. Esošā situācija ar aptaujām, kuras aktīvi šobrīd veic RNP, liecina, ka iedzīvotāju aktivitāte balsojumos ir ļoti zema. Aicinu izmantot iespēju konsultēties ar uzņēmuma ekspertiem par piedāvāto jauno pārvaldīšanas līgumu un, atbilstoši RNP solītajam, diskutēt par konkrētai ēkai labvēlīgiem un piemērotiem līguma nosacījumiem,” aicina E. Treija.
Kamēr privatizēto dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības, pārvaldīšanu joprojām saskaņā ar likumu jānodrošina pārvaldniekam, ar ko pašvaldība ir noslēgusi pilnvarojuma līgumu, proti, “Rīgas namu pārvaldnieku”.
Iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties – slēgt līgumu ar esošo pārvaldnieku, dodot pārvaldīšanas uzdevumu un slēdzot jaunu līgumu vai arī meklēt citu mājas pārvaldīšanas modeli, piemēram, dibinot dzīvokļu īpašnieku biedrību un pārvaldīt savu māju pašiem, vai uzticot izvēlēties citu apsaimniekotāju, kam uzticēt pārvaldīšanu.
Komitejas sēdei tika pieaicināti eksperti no Ekonomikas ministrijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Tiesībsarga biroja, kā arī Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz, ka māja bez pārvaldīšanas palikt nevar, tāpēc gadījumā, ja kopība lēmumu par pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu nepieņems, arī turpmāk māju pārvaldīs esošais pārvaldnieks uz viņa piedāvātā līguma nosacījumiem, kas nevar būt pretrunā likuma prasībām.
Plašāka informācija par dzīvojamo māju pārvaldīšanas jautājumiem pieejama departamenta tīmekļvietnē.
