“Izstrādājot izmaiņas izdienas pensiju sistēmas saņemšanas kārtībā kultūras nozarē strādājošajiem, esam pildījuši solījumu, tās vispirms pārrunāt un saskaņot ar nozari. Ir ļoti būtiski, ka skatuves mākslinieki turpinās saņemt nepieciešamo sociālo aizsardzību, vienlaikus valstij nezaudējot nedz kvalificētus darbiniekus, nedz kultūras pieejamību,” uzsver kultūras ministre Agnese Lāce.
Izvērtējot līdzšinējo izdienas pensiju sistēmu, tika ņemts vērā šāds pamatojums izņēmumiem, uz kuriem darba stāža pagarinājumu kultūras nozarē strādājošajiem nav iespējams attiecināt:
- pirmkārt, fiziski smags, intensīvs un traumatisks izglītošanās un darba process (mūziķi sāk profesijas apguvi 6–7 gadu vecumā un to beidz 22–25 gadu vecumā, baletdejotāji attiecīgi – 10 gadu vecumā, pirmo izglītības posmu noslēdzot un darba gaitas uzsākot 18–19 gadu vecumā, bieži vien paralēli iegūstot augstāko izglītību);
- otrkārt, darbs saistīts ar fizioloģiskas pārslodzes un dabisko novecošanās procesu radītu traucējumu risku kā rezultātā iestājas profesionālo spēju zudums (šai grupai pieskaitāmi leļļu teātra aktieri, baletdejotāji, cirka mākslinieki, dziedātāji, orķestra mūziķi, aktieri).
Vadoties pēc iepriekš noteiktajiem pamatprincipiem, KM piedāvāja un nozaru arodbiedrības piekrita pakāpeniski (par sešiem mēnešiem gadā) kopumā par pieciem gadiem palielināt likumā noteikto darba stāžu teātru aktieriem; pārējām skatuves mākslinieku grupām saglabājot līdz šim noteikto pensionēšanās darba stāžu.
Kā alternatīva izdienas pensiju sistēmai ar nozares arodbiedrībām tika apspriesta arīdzan papildpensijas uzkrājumu veidošana privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Šādas, alternatīvas sistēmas ieviešanai būtu nepieciešamas darba devēju iemaksas privātajos pensiju fondos vai prēmiju iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu nodarbināto labā. Sistēmas izveidei no valsts budžeta būtu jāpanāk finansējuma pieaugums 6 403 269,12 eiro gadā, lai priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā nodrošinātu vismaz minimālo pēc šā likuma principiem aprēķināto izdienas pensijas apmēru līdz vecuma pensijas sasniegšanai. Šāda sistēma valsts budžetam izmaksātu ievērojami dārgāk nekā skatuves mākslinieku izdienas pensijas, turklāt šāda papildu finansējuma valsts budžetā nav.
Līdz šim spēkā esošo likuma nosacījumu par tiesībām uz samazinātu izdienas pensijas apjomu personām ar vismaz 10 gadu stāžu profesijā paredzēts aizstāt ar normu, ka tiesības uz pārkvalificēšanās pabalstu piecu gadu periodam darba devēja apliecināta profesionālo darbspēju būtiska traucējuma vai zuduma dēļ būs personām, kuras ne mazāk kā 10 gadus strādājušas attiecīgajā profesijā un ir darba attiecībās šajā profesijā, ņemot vēra noteikto sasniedzamo vecumu.
Papildu iepriekš minētajam, izdienas pensija tiks aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kā arī minimālais izdienas pensijas apmērs tiks samazināts par 10%, taču šie nosacījumi stāsies spēkā no 2027. gada 1. janvāra, tie tiks ieviesti pakāpeniski un neattieksies uz tiem māksliniekiem, kuriem būs iestājušās tiesības uz izdienas pensiju.
Kultūras nozarē šobrīd noteiktais regulējums attiecībā uz iespēju doties izdienas pensijā saistīts ar skatuves mākslinieku profesijas specifiku. Turklāt kultūras darbinieki izdienas pensijā dodas reti – par to liecina gan statistikas dati, gan nozaru arodbiedrību sniegtie piemēri un informācija.
Šobrīd Latvijā izdienas pensijas saņem 208 mākslinieki (baletdejotāji, mūziķi, aktieri), veidojot vien 2% no visiem izdienas pensiju saņēmējiem. Vidējais māksliniekiem piešķirtais izdienas pensijas apmērs ir 761,03 eiro bruto. Valstī kopumā izdienas pensijas saņem 10 306 cilvēki, valsts budžetā šajā gadā tas izmaksās 114,76 miljonus eiro, no tā mākslinieku izdienas pensijām nepieciešams 1,8 miljoni eiro, kas ir 1,5% no kopējām izmaksām.
