Vispirms, jau pats revīzijas mērķis “novērtēt, vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta atbilstoši vajadzībām un iespējami labākajā veidā” (91. lpp.) nesatur ne vārda par pieejamajiem resursiem. Ikvienam taču skaidri zināms, ka plānošana, kas atrauta no resursiem, ir lemta neveiksmei! Tiesa, ziņojumā atrodama atziņa: “Ierobežotais stacionārās veselības aprūpes finansējums ir galvenais faktors, kas neļauj plānot pakalpojumus atbilstoši pacientu vajadzībām” (45. lpp.). Taču tas nav traucējis revidentiem apgalvot, ka stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus plāno un apmaksā, neņemot vērā pacientu vajadzības.
Ziņojums satur lielu faktu daudzumu. Tam it kā vajadzētu radīt iespaidu par skrupulozu analīzi. Taču rodas iespaids, ka aiz datu gūzmas mēģināts noslēpt jēgpilnas un objektīvas izpētes neesamību. Piemēram, Nacionālajam veselības dienestam tiek pārmests, ka tas revīzijā nevarēja precīzi norādīt, cik minūšu (!) nepieciešams stacionārās veselības aprūpes sniegšanai (59. lpp.). Tātad: “tarifā ietvertā darba samaksas elementa pamatotība nav izsekojama”. Tikpat labi varētu paģērēt no mežsaimnieka atbildi, cik mežā ir skuju un lapu, un, nesaņemot skaitli, sākt viņu sunīt par sliktu uzskaiti. Tāda pieeja ir atrauta no reālās dzīves, tāpēc kategoriski nav atbalstāma.
Vēl viens piemērs. Ziņojumā atzīmēts, ka izdevumi ārstniecības personu darba samaksai no 2021. gada ir palielināti par 24% (59. lpp.). Taču šis fakts pasniegts atrauti no situācijas tautsaimniecībā. Proti, mēneša vidējā darba samaksa valstī tanī pašā laikā ir augusi par 32% (CSP dati). Tātad mediķu darba samaksu valdība padarīja vēl mazāk konkurētspējīgu!
Un vēl: 2021.–2024. gadā finansējums slimnīcām esot audzis vidēji par 8% gadā, bet hospitalizāciju skaits – vidēji par 4% (9. un 19. lpp.). Taču aizmirsts piemetināt, ka patēriņa cenas tajā pašā laika periodā pieauga vidēji par 8,7% gadā (CSP dati). Tātad visa slimnīcu sistēma strādāja ar pieaugošu slodzi, taču valdība to finansēja, pat nekompensējot inflāciju!
Trūkumu uzskaitījumu varētu turpināt, taču priekšstata gūšanai pagaidām pietiks.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris: “LVSADA ieskatā, konkrētais Valsts kontroles ziņojums kopumā vērtējams kā politiska “pasūtījuma” izpilde valsts budžeta veidošanas periodā. Vienlaikus tas kārtējo reizi izgaismo kritisko darba roku trūkumu valsts un pašvaldību slimnīcās.”
