Domnīcas mērķis ir identificēt izaicinājumus un iespējas jauniešu veiksmīgākai integrācijai Latvijas darba tirgū un līdzdalībai sociālajā dialogā.
Ar LBAS iniciēta pētījuma rezultātiem iepazīstinās Bc.sc.soc. Kate Beāte Baltiņa “Z paaudzes iesaiste un noturēšana darba tirgū”. Autores secinājums ir, - lai Z paaudzi noturētu darba tirgū, jāpievērš uzmanība atalgojumam, – darba alga ir svarīga, bet nav noteicošais faktors, svarīgi ir arī citi: darba vietas apmaksāta veselības apdrošināšana, prēmija, jauna pieredze darbā, izaugsmes iespējas, kā arī draudzīgs kolektīvs, pozitīva atmosfēra un elastīgs darba laiks, pēc darba laika beigām pilnībā ļaujot Z paaudzei atslēgties no darba. Ar darba devēju jābūt iespējai komunicēt par dažādiem ar darbu saistītiem aspektiem, tāpat darba devējam jāpievērš uzmanība virtuālām kopienām.
Viedokli par jauniešiem Latvijas darba tirgū izteiks Zane Zvaigzne, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) jaunatnes lietu speciāliste, un Alens Aleksandrs Čerņa, Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents. Domnīcā vēl ir aicināti piedalīties pārstāvji no Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Junior Achievement Latvia, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, no tādām nevalstiskajām organizācijām kā Latvijas Jaunatnes padome, Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācija, platformām Prakse.lv, visasiespējas.lv un darbe.lv.
Katrs desmitais jaunietis Latvijā ne strādā, ne mācās. Tas ir daudz, ņemot vērā darba devēju saucienus pēc darbaspēka. Eiropas Savienības mērķis ir samazināt jauno dīkdieņu skaitu. Domnīcā dzirdēsim viedokļus, vai viegli jauniešiem šodien ir atrast darbu, kādas ir jauniešu gaidas darba tirgū, uzzināsim darba devēju viedokli, kā noturēt jauniešus darbavietā un kā veicas ar ieklausīšanos un pielāgošanos jauniešiem. Noskaidrosim, ko vajadzētu valsts un organizāciju līmenī pilnveidot, lai motivētu jauniešus integrēties darba tirgū Latvijā un kā attīstīt jauniešos pašiniciatīvu, uzņēmējspēju un līderību, tostarp līdzdalību sociālajā dialogā.
Latvijā 2024. gadā mācības pārtrauca 7,9 tūkstoši jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem. To jauniešu, kuri nestrādā un nemācās (NEET), skaits pēdējo 10 gadu laikā ir samazinājies. Joprojām NEET īpatsvars vecuma grupā 25-29 gadi ir vairāk nekā par 1/3 lielāks nekā NEET īpatsvars vecuma grupā 15-24 gadi. Tas norāda uz potenciālu, kuru var iesaistīt darba tirgū. Absolūtos skaitļos 14,6% 2024.gadā vecuma grupā 25-29 gadi veidoja 11,9 tūkstošus lielu NEET grupu, vecuma grupā 15-24 gadi absolūtos skaitļos NEET grupa ir ievērojami lielāka – 17 tūkstoši jauniešu.
Domnīca notiek ar Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitātes stiprināšana dalībai sociālajā dialogā” (Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002) atbalstu.
