Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Mana, tieslietu ministres, absolūtā prioritāte ir bijusi Latvijas tiesiskā drošība - nodrošināt, ka tieslietu sistēma spēj pielāgoties jauniem apstākļiem, laicīgi reaģēt uz iespējamu apdraudējumu un nodrošināt efektīvu taisnīgumu. To attiecinot gan uz katru indivīdu, gan komersantiem un Latvijas tiesisko investīciju vidi kopumā. Paveiktais tiesiskuma stiprināšanā ir saņēmis arī labu starptautisku novērtējumu - šajos divos gados World Justice Project tiesiskuma indeksā Latvija ir pakāpusies par divām vietām, šobrīd ieņemot 21.vietu no 142 valstīm.”
Tāpat tieslietu ministrei būtiski ir bijis stiprināt uzticību tiesiskumam, demokrātijai un valsts institūcijām. “Ir svarīgi, ka mēs esam saliedēti, neatkarīgi no mūsu atšķirībām – ja cilvēki redz, ka valsts ievēro viņu tiesības, palīdz un vienkāršo birokrātiskus procesus, esam gatavāki sadarboties, paļauties uz oficiālu informāciju un stāties pretī jebkurām grūtībām. Tādēļ Tieslietu ministrijā turpināsim iesāktās reformas birokrātisko šķēršļu atrisināšanā, un efektivizējot valsts pārvaldi tieslietu jomā,” skaidro Inese Lībiņa-Egnere.
Valsts drošība
Tieslietu ministres vadībā īstenota kriminālsodu reforma, stiprinot valsts drošību. Noteikti bargāki sodi par noziegumiem, kas apdraud valsts drošību un suverenitāti. Par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā sods pieaudzis līdz 10 gadiem, par izvairīšanos no mobilizācijas – līdz 1 gadam, bet rezerves karavīriem vai zemessargiem – līdz 3 gadiem. Ieviesta prasība izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, kas strādā ar valsts noslēpumu, saņemt speciālo atļauju, pastiprinot to, ka ar sensitīvu informāciju strādā tikai uzticami, godprātīgi profesionāļi.
Lai stiprinātu valsts un sabiedrības drošību, aizliegta Baltkrievijā un Krievijā reģistrētu transportlīdzekļu piedalīšanās ceļu satiksmē, kā arī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem aizliegts iegādāties nekustamos īpašumus Latvijā.
Reaģējot uz aktuālajiem izaicinājumiem hibrīdapdraudējuma apstākļos, tiek nodrošinātas skolotāju valsts valodas pārbaudes pārejā uz mācībām latviešu valodā no 2025. gada septembra, lai veicinātu vienotu izglītības telpu un stiprinātu sabiedrības saliedētību.
Veicinot tieslietu nozares profesionālo izaugsmi, šogad janvārī darbu sāka Tieslietu akadēmija, kas ir jauna mācību platforma tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājiem, lai stiprinātu zināšanas, tai skaitā par hibrīddraudu novēršanu un vardarbības apkarošanu.
Tāpat šogad augustā ekspluatācijā nodots Liepājā uzbūvētais modernākais cietums Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā ar augstu drošību un resocializācijas iespējām, mazinot atkārtotu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un īstenojot būtiski jaunu kvalitāti Latvijas sodu izpildē. Tāpat budžetā rastas iespējas nodrošināt būtisku algu pieaugumu Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem efektīvai ieslodzīto resocializācijai.
Nosodot Krievijas pilna apmēra agresijas karu Ukrainā un atbalstot Ukrainu, Tieslietu ministrija turpina strādāt gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, lai izolētu Krieviju, stiprinātu starptautisko sankciju sistēmu, izveidotu starptautisku kompensācijas mehānismu cietušajiem, kā arī panāktu īpaša tribunāla izveidi vainīgo sodīšanai par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā. Latvija sniegusi finansiālu un tehnisku atbalstu Ukrainas tiesām, piedalās Ukrainas Zaudējumu reģistra izveidē, iemaksājusi 200 000 EUR Starptautiskās Krimināltiesas budžetā un Cietušo fondā, bet 2025. gadā palielinājusi ieguldījumu līdz 150 000 EUR upuriem Ukrainā.
Cilvēktiesības un sociālās tiesības
Stiprinot cilvēktiesības un sociālās tiesības Latvijā, tieslietu ministres vadībā pastiprināta atbildība par vardarbīgiem noziegumiem, lai izskaustu vardarbību ģimenē, noteikti bargāki sodi par vardarbības noziegumiem un ieviesta kriminālatbildība par cietsirdību un vardarbību pret tuvinieku neatkarīgi no izdarītā kaitējuma smaguma, vienlaikus nodrošinot iespējami efektīvāku aizsardzību personām, kuras cietušas no šiem noziegumiem.
Tāpat, lai pasargātu iedzīvotājus no seksuālām varmākām un atturētu varmākas no turpmākiem pārkāpumiem, Latvijā par seksuālu uzmākšanos no 2024. gada novembra nogales noteikta administratīvā atbildība.
Latvijā stājusies spēkā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas palīdz strādāt gan preventīvi ar vardarbības cēloņiem, gan arī sniedz mērķētu atbalstu cietušajiem. Tieslietu ministrija no šī gada ir paplašinājusi valsts kompensācijas saņēmēju loku, iekļaujot arī neuzmanības dēļ nodarītos noziegumus.
Nodrošinot ikviena cilvēktiesību ievērošanu atbilstoši Satversmei, Latvijā ir ieviesta jauna juridiska forma kopdzīves reģistrācijai – partnerība. Partnerība sniedz juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību visiem pāriem, arī viena dzimuma partneriem, kas pie notāra apliecina, ka tiem ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru. Statistika liecina, ka pirmajā gadā reģistrētas 613 partnerības, no kurām 235 ir viendzimuma pāri, bet 378 — dažādu dzimumu pāri.
Tāpat no šī gada janvāra spēkā ir vienkāršota un pārskatāmāka mantošanas kārtība, kas paredz mantinieku ierobežotu atbildību pret mirušā kreditoriem, kā arī to, ka klusējot mantojumu vairs nevar pieņemt, ja kāda no ieinteresētajām pusēm uzsākusi mantojuma lietu pie notāra.
Īstenojot vienu no galvenajām tieslietu ministres prioritātēm 2025.gadā – bērniem draudzīga tiesiskuma veidošanu – Saeimā tuvākajā laikā skatīs Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Civilprocesa un Notariāta likumos, lai mazinātu bērna retraumatizāciju ģimenes strīdos. Jaunā kārtība paredz, ka vecāki varēs parakstīt vienošanos par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem. Šāda vienošanās laulības šķiršanas lietās būs jānoformē kā notariāls akts, kas ir tieši izpildāms tāpat kā tiesas spriedums. Šāds risinājums ļaus neiesaistīt bērnu atkārtotos, emocionāli smagos tiesas procesos.
Vienlaikus ir veicināta mediācijas pieejamība ģimenēm ar bērniem, kas palīdz ģimenēm rast risinājumus strīdu gadījumos un saudzē bērnu intereses. Pateicoties mediācijas procesam, tiek novērsta strīdu eskalācija tiesā un veicināta savstarpēja sapratne.
Mērķtiecīgi uzlabojot tiesisko regulējumu un pateicoties Uzturlīdzekļu garantiju fonda darbam, atgūstot līdzekļus no parādniekiem, palielināts uzturlīdzekļu apmērs, ko izmaksā valsts. Savukārt, stiprinot līdzsvaru starp profesionālo un privāto dzīvi, kopš 2024. gada nogales kapitālsabiedrību valdes locekļi, tāpat kā ikviens darbinieks, var doties ar bērnu aprūpi saistītos atvaļinājumos, tādejādi stiprinot ģimenes saites.
Birokrātijas mazināšana un investīciju vide
Mazinot administratīvo slogu nekustamo īpašumu reģistrācijas jomā, pilnveidots vienots būves reģistrācijas pakalpojums, lai no 2026. gada 1. janvāra tas kļūtu vienkāršāks, ātrāks un ērtāks. Iedzīvotājiem vairs nebūs jāvēršas vairākās iestādēs atsevišķi, sniedzot dokumentus atkārtoti, tas ietaupīs laiku un līdzekļus, jo dati valsts sistēmās būs sinhronizēti. Jau šobrīd privātmājas iespējams reģistrēt Kadastrā, balstoties tikai uz dokumentiem, bez apsekošanas klātienē, padarot pakalpojumu vienkāršāku, lētāku un ātrāku iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Savukārt, lai uzlabotu investīciju vidi un mazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, turpinās procesu pilnveidošana Uzņēmumu reģistrā, kas ļauj ar digitāliem risinājumiem atvieglot uzņēmējdarbības uzsākšanu. Tagad pieteikt SIA reģistrāciju var piecās minūtēs ar automātiski sagatavotiem dokumentiem, tas ievērojami vienkāršo reģistrācijas procesu un ietaupa uzņēmēju laiku.
Pērn pieņemtie Komerclikuma grozījumi paredz arī Eiropas līmenī unikālu iespēju pamatkapitālu apmaksāt ar kriptovalūtām. Šāda iespēja dod iespēju piesaistīt jaunus uzņēmumus, investīcijas un augsti kvalificētus speciālistus, kas darbojas kriptoaktīvu uzņēmējdarbības jomā.
Tāpat, lai veicinātu parādnieku iznākšanu no “ēnu ekonomikas”, jau teju gadu ir samazināti ieturējumi no darba algas, atstājot parādniekiem lielāku ienākumu daļu. Izmaiņas motivē cilvēkus, kas dažādu iemeslu dēļ ir iestiguši parādos un tādēļ vēlas saņemt algu aploksnē, iziet no “ēnu ekonomikas” un atrisināt samilzušās finanšu grūtības.
Tieslietu ministrija un tās iestādes, stiprinot investīciju vidi, aktīvi iesaistījušās Moneyval novērtēšanā, vairojot starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijas finanšu sistēmai un radot labvēlīgāku vidi investīcijām.
Tieslietu ministres vadībā Tieslietu ministrija plāno pastiprināti sadarboties ar Igauniju un Lietuvu starptautiskās tiesiskās kārtības atjaunošanas jautājumos, piemēram, uzsākt detalizētāku jautājumu koordināciju par Ukrainas atbalsta pasākumiem, Krievijas atbildības nodrošināšanu, daudzpusējām sarunām u.c. jautājumiem.
