“Šī grāmata ir veltīta šķietami īsam laika posmam – no 1939. gada sākuma (ar dažām atkāpēm nedaudz agrākā laikā) līdz 1940. gada jūnijam, tātad – tikai pusotram gadam. Tas tomēr ir bijis neredzēti piesātināts laiks – no Latvijas nesen pasludinātās neitralitātes, kuru tika solīts sargāt par jebkuru cenu, līdz 1940. gada kapitulācijai PSRS brutālā ultimāta priekšā, PSRS agresijai pret Latviju un valsts okupācijai. Pirmais plašākais aplūkoto jautājumu komplekss ir saistīts ar Latvijas starptautisko stāvokli, ārējo politiku un diplomātiju, ietverot arī Eiropas starptautiskā stāvokļa svarīgāko problēmu raksturojumu. Uzmanības centrā ir Vācijas un PSRS politika un Latvijas liktenīgās attiecības ar šīm valstīm; tajā pašā laikā tiek detalizēti apskatīti jautājumi par Latvijas attiecībām ar citām lielvalstīm un arī ar Poliju – laikā kopš 1938. gada rudens, kam mūsu literatūrā līdz šim nav bijusi veltīta pienācīga uzmanība. Visi jautājumi tiek skatīti Baltijas valstu kontekstā: liela uzmanība tiek veltīta ne tikai attiecībām ar Igauniju un Lietuvu, bet pietiekami plaši tiek raksturota Igaunijas un Lietuvas politika.
Ievērojama grāmatas daļa tiek veltīta valsts okupācijai. Arī šie jautājumi tiek apskatīti Baltijas reģiona kontekstā. Pirmā valsts, kura tika okupēta 1940. gada jūnijā, bija Lietuva, un grāmatā tiek veltīta liela uzmanība Lietuvas okupācijas sagatavošanai. Pirms Baltijas valstu okupācijas notika agresija pret tām; grāmatā tiek aplūkota agresija pret katru Baltijas valsti. Okupācijas gaita tiek aplūkota ļoti sīki. Grāmatas nobeigumā tiek izvērtēti notikumi Latvijā pirmajās dienās pēc okupācijas,” monogrāfijas priekšvārdā raksta profesors Stranga.
“Kopumā secinu, ka Strangas monogrāfija ir fundamentāls, aizraujoši uzrakstīts darbs, kāda atjaunotās Latvijas historiogrāfijā nav bijis un diez vai būs, zinot (ne)notiekošo vēstures zinātnes nozarē. Autora ironija un vērtējumu/secinājumu stils, kas pazīstams jau no viņa iepriekšējiem darbiem, tas viss šajā monogrāfijā ir lieliski pasniegts dialogā ar vēstures avotiem un 20. gadsimta historiogrāfiju un mūsdienu historiogrāfiju, jo rūpīgi un detalizēti autors ir izvērtējis padomju historiogrāfijas nostādnes, dodot tām savu vērtējumu, kas balstās rūpīgā avotu un literatūras konfrontācijā. Tādējādi monogrāfijas autors ir nodrošinājis lasītājam iespēju uzzināt visu sarunas dalībnieku, to skaitā monogrāfijas autora, argumentāciju,” atzīst monogrāfijas recenzente LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Dr. hist. Ineta Lipša.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Latvijas Universitātes un autora finansiālu atbalstu.
LU Akadēmiskā apgāda izdevumus visizdevīgāk iegādāties mūsu e-veikalā https://gramatas.lu.lv/ un pie apgāda tirdzniecības speciālistes Intas Sakalovskas Aspazijas bulvārī 5 (mob.: 29333919), kā arī Raiņa bulvārī 19 informācijas centrā.
