Vāciešu ģimenes dzīvokļa virtuve atšķīrās no padomju laika literātu un mākslinieku ikdienas koprades telpas – viesus šeit neuzņēma, tā bija galvenokārt Ludmilas mātes Emmas Azarovas valstība. Tieši šeit tika cepti pīrāgi un pankūkas, vārīta skābu kāpostu zupa un ievārījumi, bet mazdēlam Žanim gatavota mannas putra “ar pogām” – veselām ogām no zemeņu ievārījuma. Ekspozīcija atjauno šo privāto, ģimenisko telpu.
Ekspozīcijā iekļauti oriģinālie ģimenes trauki un sadzīves priekšmeti, kā arī arhīva dokumenti – Emmas Azarovas autobiogrāfija, Ojāra Vācieša paskaidrojuma uzmetums Valsts drošības komitejai par Aleksandra Solžeņicina vēstuli un Berta Alvīnes Vācietes vēstules no Trapenes.
Kā norāda viena no izstādes veidotājām Dora Pauzere: “Vāciešu ģimenes dzīvokļa virtuve stāsta galvenokārt par Emmu Azarovu, viņas un Ludmilas Azarovas dzimtu, mazliet par Ojāra Vācieša vecākiem, Otto Rūdolfu un Bertu Alvīni. Bet tas ir arī stāsts par padomju laika inteliģences sadzīvi grūtā un sarežģītā laikā, kad Ojāra Vācieša publicēšanās iespējas tika krietni ierobežotas un būtiski samazinājās ienākumi no honorāriem. Te var ieraudzīt arī ikviena padomju cilvēka virtuvē atrodamu ledusskapi, skārda izlietni, gāzes plīti ar balonu, kā arī Vāciešu ģimenes lietotos traukus un sadzīves priekšmetus.”
Ekspozīcijas apmeklētāji var iepazīties arī ar Ludmilas Azarovas atmiņām par epizodi, kurā viņa, pārnākusi mājās pa aizmugures durvīm, virtuvē noklausījās Ojāra Vācieša pārrunas ar Valsts drošības komitejas darbiniekiem pēc Aleksandra Solžeņicina vēstules konfiskācijas no Vizmas Belševicas mājām. Ekspozīcija parāda, kā personīgais un politiskais savijas vienā nelielā parastas virtuves telpā.
Ekspozīcija tapusi ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Īpašs paldies ekspozīcijas iekārtošanā Vāciešu ģimenei.
Mākslinieciskās koncepcijas autors: Reinis Suhanovs. Realizētāji: SIA “Latvijas Galdniecība”.
Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.
Publicitātes foto
