Līdz 2025. gada 1. novembrim ministrijas un atbildīgās institūcijas eksporta un investīciju veicināšanas jomā sagatavos rīcības plānu 2026. gadam, ko koordinēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Igaunijas partneriem, aicinot pievienoties arī Lietuvu. Šāds kopīgs plāns ir būtisks, jo, apvienojot Baltijas valstu spēkus, iespējams efektīvāk atbalstīt uzņēmējus un sekmīgāk pārstāvēt reģionu jaunos, stratēģiski nozīmīgos un tālos tirgos, kur katrai valstij atsevišķi būtu grūtāk nodrošināt pietiekamu redzamību. Kopīga pieeja sniedz iespēju paplašināt kontaktu loku, piesaistīt investīcijas un veidot uzticamu Baltijas zīmolu starptautiskā mērogā. Par veiksmīgu sadarbības piemēru kalpo arī Latvijas un Lietuvas kopīgā dalība Expo 2025 Osaka, kas apliecinājusi, ka, apvienojot resursus, iespējams panākt daudz lielāku atpazīstamību un ieguvumus uzņēmējiem. Ar mērķi veicināt eksportu un investīciju piesaisti paredzēts organizēt arī kopīgas Baltijas valstu ekonomikas ministru un uzņēmēju vizītes ārvalstīs.
Latvija un Igaunija ir gatavas sadarboties inovāciju un jaunuzņēmumu attīstīšanā, kā arī birokrātijas mazināšanā konkurētspējas veicināšanai, izstrādājot un paužot kopīgu pozīciju Eiropas Savienības līmenī. Gan Latvijai, gan Igaunijai būtiska ir vienota darbaspēka nākotnes vajadzību plānošana un kopīgs rīcības plāns.
Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis sēdes ievadrunā uzsvēra abu valstu ciešo sadarbību drošības jomā un norādīja, ka nopietni apdraudējumi vairs neskar tikai vienu valsti, bet atstāj ietekmi arī uz kaimiņvalstīm, tādēļ nepieciešams meklēt veidus, kā šo sadarbību vēl vairāk pastiprināt un uzlabot. Kā spilgtu piemēru ministrs minēja Latvijas un Igaunijas starpvalstu sadarbību enerģētikas sektorā, atsaucoties uz 2023. gadā parakstīto saprašanās memorandu par gāzes rezervēm, kas kalpo kā veiksmīgas pārrobežu sadarbības modelis.
“Latvijai un Igaunijai kopīgi investīciju un eksporta pasākumi ne tikai stiprina reģiona konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi, bet arī palīdz pielāgoties ārējiem tirgus izaicinājumiem, vienlaikus veicinot drošību un noturību visā Baltijā,” uzsvēra Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Kopsēdē atbalstīta arī Latvijas un Igaunijas sadarbība, sagatavojoties krīzes situācijām, vienots skatījums enerģētikas un stratēģisko rezervju pārvaldībā, transporta un infrastruktūras savienojamības uzlabošanā, kā arī digitālo risinājumu un konkurētspējas attīstībā. Abas valstis apliecināja kopīgu apņemšanos turpināt sadarbību reģionālās noturības stiprināšanā, vienlaikus meklējot jaunus risinājumus, kas veicina ekonomisko izaugsmi, inovācijas un solidāru reakciju uz kopīgiem izaicinājumiem.
Vizītes laikā notika arī divpusēja Igaunijas un Latvijas ekonomikas ministru tikšanās. Tās laikā tika pārrunāta sadarbība zaļajās tehnoloģijās, bioekonomikā, biomedicīnā, IKT, enerģētikā un viedo materiālu attīstībā.
Lai gan Baltijas valstu riska kapitāla un privātā kapitāla tirgus pēdējā desmitgadē ir ievērojami audzis, joprojām pastāv liela atšķirība starp Baltiju un pārējo Eiropu, īpaši uzņēmumu izaugsmes stadijā. Tāpēc Latvija, Lietuva un Igaunija īsteno Baltijas Inovāciju fonda iniciatīvu (BIF), kuras mērķis ir piesaistīt papildu privāto kapitālu, attīstot ieguldījumus mazajos un vidējos uzņēmumos un sekmējot Baltijas reģiona izaugsmi. Šobrīd notiek darbs pie BIF 3, un noslēguma posmā ir investīciju stratēģija starp Igauniju, Latviju, Lietuvu un Eiropas Investīciju fondu. Līguma parakstīšana plānota 2025. gada septembra sākumā, bet jaunā fonda prezentācija tirgus dalībniekiem – Baltijas VCA samitā Rīgā 2025. gada 4.–5. septembrī.
