Eiropas Komisija 17. jūlijā nāca klajā ar pamatideju nākamajam daudzgadu finanšu plānam 2028.-2034. gadam. Tajā paredzēta radikāla budžeta vienkāršošana, un lai arī detaļas par konkrētiem finanšu instrumentiem tiks publiskotas tikai rudenī, jau zināmā fondu struktūra rada neviennozīmīgus signālus par lauku attīstības nākotni. Pašreizējie fondi saplūstu trīs kopīgās kategorijās, no kurām viena – “Nacionālie un reģionālie partnerības plāni” – apvienotu Kopējo lauksaimniecības politiku, Kohēzijas politiku, un citas programmas, tostarp LEADER. Lai gan lauku attīstībai nozīmīgā iniciatīva ir nosaukta, finansējums tai netiek garantēts – un tas nozīmē, ka katra dalībvalsts varēs brīvi izlemt, vai LEADER vispār ieviest.
LEADER slavas brīdis
Nākamā perioda budžeta prezentācijā Eiropas Parlamenta AGRI komitejā Lauksaimniecības un pārtikas komisārs Kristofers Hansens skaidroja, ko jaunais priekšlikums nozīmē Kopējās lauksaimniecības politikas, lauku attīstības un lauksaimniecības nākotnei. Viņš centās kliedēt bažas: “Es zinu, ka lauku attīstība jums ir nozīmīga. Tā varbūt nav regulas virsrakstā, bet saturs ir klātesošs – visi zināmie instrumenti tiek pat stiprināti. LEADER turpinās gūt labumu no fondu integrētas pieejas, sniedzot iespēju dalībvalstīm mobilizēt resursus un radīt lielāku ietekmi arī šajā jomā.” Savukārt Eiropas Lauku attīstības LEADER asociācija ELARD to raksturoja norādot, ka: “LEADER ne tikai izdzīvo, bet tiek augstu novērtēts. Šādos laikos tas nav mazs sasniegums.” Vienlaikus gan Eiropas mēroga lauku pilsoniskās sabiedrības organizācijas, gan lauku attīstības nacionālās NVO atgādina – ja finansējums lauksaimniecībai un lauku attīstībai netiks skaidri iezīmēts, tad dalībvalstu ministrijas finansējumu var vienkārši neizmantot, jo tā pieminēšana vien nenodrošina pastāvēšanu.
Pašreiz ne oficiāli izziņotajā EK informācijā, ne programmu melnrakstos nav paredzēts obligāts finansējums lauku attīstībai vai LEADER pieejai. Lai arī dokumentos ir daudzas pozitīvas atsauces, lauku attīstība ir pakļauta izslēgšanas riskam plašajā nacionālo prioritāšu klāstā. Pašreiz arī Eiropas Parlaments nav apstiprinājis budžetu, kritizējot caurspīdības trūkumu, nepietiekamas konsultācijas un dažādo ES fondu prioritāšu zaudēšanu.
Latvija demonstrē, ka atzinība LEADER balstīta uz faktiem
Latvijā LEADER projektos radītas vairāk nekā 1100 jaunas darbavietas. 2014.–2022. gada periodā tika apstiprināti 4 464 projekti, turklāt 38% uzņēmējdarbības projektu bija tieši saistīti ar ražošanas uzsākšanu un attīstību, bet 26% projektu lauku iedzīvotājiem sniedza iespēju uzsākt jaunu uzņēmējdarbību. Vietējās rīcības grupas apvieno vairāk nekā 1300 biedrus un aptver 93 % valsts teritorijas, nodrošinot, ka attīstība sasniedz pat mazākās apdzīvotās vietas. Piemēram, Latvijas pierobežā Alojā LEADER atbalsts ļāvis ne tikai atjaunot vēsturisko dzelzceļa staciju, bet arī atvērt ģimenes picēriju, kas radījis jaunas darba vietas un izbraukuma iespējas, paplašinot tirgu, bet Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā izveidots jauns graudaugu pārstrādes cehs, radot inovatīvus bioloģiskus produktus. Saldus novadā ortopēda privātprakses izveide īsina pacientu rindas un samazina izdevumus braucieniem uz Rīgu; savukārt Balvu novada Kubulos tapis rehabilitācijas pakalpojumu un attīstību veicinošu nodarbību centrs bērniem no dažādām sociālajām grupām, kas dod iespēju saņemt pakalpojumus uz vietas.
Tie nav atsevišķi stāsti – tie ir signāli par tendenci. Vietējās rīcības grupas, kas ikdienā konsultē un aktivizē lauku iedzīvotājus, apvienojot vairāk nekā 1300 biedrus, un kuru veidotajās vietējās attīstības stratēģijās balstītas ieguldījumu prioritātes, ziņo par desmitiem ģimeņu, kas saņemot atbalstu savam biznesam vai kopienas projektam, ir radījušas iespēju palikt Latvijā. Lauku teritorijās tiek radītas inovācijas pārtikas pārstrādē, bioekonomikas produktu radīšanā un klimatam draudzīgās praksēs. Pateicoties finansējuma ieguldījumiem uzlabota infrastruktūra un pakalpojumu pieejamība, kas cēlusi dzīves kvalitāti reģionos.
Paredzētie nosacījumi jaunajā struktūrā varētu būt arī ļoti spēcīgs ietvars, kas varētu ļaut lauksaimniecības un lauku attīstības iniciatīvas īstenot elastīgāk, stratēģiskāk un daudz vienkāršākā veidā kā pašreiz. Tomēr tikai tad, ja dalībvalstis to izvēlētos īstenot. Eiropas Lauku attīstības tīkls PREPARE brīdina: “ES budžeta arhitektūra nedrīkst atstāt lauku balsis malā – tas būtu nepanesams demokrātijas iztrūkums.”
Jaunais apvienotais Eiropas Ilgtspējīgas ekonomiskās, teritoriālās, sociālās, lauku un jūrlietu labklājības un drošības fonds, kas līdztekus Kohēzijas, Sociālajām un citām politikām ietvertu arī Kopējo lauksaimniecības politiku, varētu sniegt nozīmīgu ieguldījumu arī lauku attīstībā. Jaunajā fondā LEADER un SVVA (Sabiedrības virzīta vietējā attīstītība) ir īpaši izcelta, minot LEADER principus pārnozaru sadarbības nodrošināšanā, demokrātisko pārvaldības procesu spēcināšanā un vietējo rīcības grupu darbību.
Aicinājums lēmumu pieņēmējiem
Mēs atbalstām Latvijas valdības nostāju saglabāt Kopējo lauksaimniecības politiku kā atsevišķu fondu – tas ir būtiski, lai lauku teritoriju attīstība un konkurētspēja saglabātos efektīva un mērķtiecīga. Tāpat atbalstām drošības izvirzīšanu kā nozīmīgu prioritāti. Tomēr, atbildot uz jautājumu "kā sasniegt plānotos mērķus", aicinām noteikt minimālu, tiesību aktos nostiprinātu finansējuma rezervi LEADER/SVVA programmai, padarot to obligātu visām dalībvalstīm, kuras saskaras ar lauku teritoriju izaicinājumiem. Vienlaikus rosinām saglabāt pārnozaru iniciatīvu īstenošanu un būtiskas izmaiņas procedūrās, vienkāršojot fondu apguvi un birokrātisko slogu.
Medijiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem jāpaliek modriem: lauku attīstība ir ierakstīta Komisijas dokumentos, taču reģionu nākotne un nevienlīdzības mazināšana būs atkarīga no politiskas gribas – ne tikai Briselē, bet arī Rīgā.
