Sēdē piedalījās pārstāvji no Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Zemkopības ministrijas (ZM) un Klimata un enerģētikas ministrijas.
Diskusija par zemes resursu izmantošanu un budžeta efektivitāti
Diskusijas gaitā VARAM iezīmēja stratēģisko mērķi – līdz 2030.gadam īpaši aizsargājamās teritorijas veidos 30% no Latvijas kopējās zemes platības, no kurām 10% tiks pakļautas īpaši stingriem aizsardzības nosacījumiem. Šāda pieeja raisīja diskusiju par līdzsvaru starp vides aizsardzību un saimnieciskās darbības iespējām.
R.Feldmanis uzdeva jautājumu VARAM ministram Raimondam Čudaram, vai ministrija savos aprēķinos un plānos iekļauj arī saimnieciskām vajadzībām izmantojamas zemes. Viņš norādīja, ka citās valstīs šajā kontekstā tiek iekļautas neizmantojamas teritorijas, piemēram, klintis, piekrastes vai purvus, kur saimnieciskā darbība nav iespējama. Latvijā būtu svarīgi nodalīt šādas teritorijas no zemēm, kuras potenciāli var izmantot lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā. Diemžēl uz šo jautājumu netika sniegta skaidra atbilde – VARAM pārstāvji uzsvēra vien budžeta efektivitāti.
Zemkopības ministrijas budžeta samazinājums un darba efektivitāte
ZM valsts sekretārs Ģ.Krūmiņš savā prezentācijā informēja par plānotajiem izdevumu samazinājumiem ministrijas resorā, tostarp darba vietu skaita samazināšanu par 16 pozīcijām Valsts meža dienestā un Lauku atbalsta dienestā. Tika uzsvērts, ka šīs izmaiņas neietekmēs sniegto pakalpojumu kvalitāti un apjomu, jo tiek ieviestas jaunas darba metodes – risku vērtēta pieeja un mākslīgā intelekta izmantošana, kas ļaus optimizēt kontroļu apjomu, koncentrējoties uz riska zonām.
R.Feldmanis atgādināja, ka iepriekš Zemkopības ministrija bija solījusi vēl plašāku darba vietu samazinājumu, un iespējams, tas tiks īstenots nākotnē. Vienlaikus viņš norādīja uz pozitīvām pārmaiņām ministrijas darbā – tiek organizētas fokusa grupas, kas ļauj politikas ieviešanu padarīt mērķtiecīgāku un efektīvāku, kas savukārt var atspoguļoties arī rezultātos.
Par LLKA
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir dibināta 2002.gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. LLKA ir galvenais Zemkopības ministrijas sadarbības partneris lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas jautājumu risināšanā. Šobrīd LLKA ir 53 biedri ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā 500 miljoni eiro, pārstāvot ap 5 000 saimniecībām.
