LVM apsaimniekotajā teritorijā latvāņa klātbūtne ir konstatēta nepilnos 500 ha, kuros ierobežošanas darbi norit jau vairāku gadu garumā, vidēji gadā tērējot ap 180 tūkst. EUR. Lielākais latvāņu īpatsvars LVM apsaimniekotajā teritorijā konstatēts Ziemeļlatgales un Zemgales reģionos, savukārt vismazākais – Ziemeļkurzemes reģionā.
Lai arī pieaugušam mežam latvānis kā augs nekaitē, jaunaudzei tas nodara nopietnu postu – pieaudzis latvānis var sasniegt līdz pat 4 metru augstumu un ar savām lielajām lapām nomāc visu, kas zem tām varētu augt, tostarp ietekmēt arī iestādītos kociņus pēc veiktas vienlaidus atjaunošanas cirtes.
Latvāņu ierobežošanai var izmantot vairākas metodes, bet efektīvākās no tām ir integrētās metodes, kuras apvieno gan miglošanu, gan mehānisku apstrādi un kuras auga ierobežošanai izmanto arī LVM.
Miglošana tiek veikta pavasarī no aprīļa vidus līdz maija vidum. Latvāņi jāmiglo, kamēr tie ir mazi un ar mazām lapām. Parasti nomiglotās lapas nodzeltē aptuveni divu nedēļu laikā. Tiklīdz lapas ir lielākas, iedarbība mazinās. Augu aizsardzības līdzekļi – selektīvas iedarbības herbicīdi – tiek lietoti tā, lai tie iedarbotos tikai uz latvāni, bet pārējās platībā augošās augu sugas paliktu neskartas, tādā veidā neietekmējot to augšanu.
LVM Meža aizsardzības daļas vadītājs Edijs Leišavnieks skaidro:
“Pēc miglošanas tiek veikta mehāniska latvāņu ierobežošana, izmantojot vairākus paņēmienus, piemēram, tos pļaujot vai ar lāpstu nocērtot un izdurot centrālo rozeti. Ja ierobežošanas darbus veic laikā, kad latvāņa centrālā dzinumā ir aizmetušās zaļās sēklas, ziedkopas tiek nogrieztas un liktas īpaši izturīgos maisos. Ja latvāņus ierobežo mehāniski, tad veģetācijas sezonā tas jādara divas līdz trīs reizes – atkarībā no tā, cik ātri augs atkal ataug.
Šī gada klimatiskie apstākļi, kad ir silts un mitrs, latvāņa augšanu ietekmē pozitīvi un mehānisko ierobežošanas reižu skaits var būt arī lielāks. Kolīdz latvāņa centrālā dzinumā ir aizmetušās zaļās sēklas un tās tiek novāktas, latvānis augšanu vairs neturpina.
Viss jādara pareizi un secīgi. Ja agri pavasarī nomiglo, bet atsevišķi latvāņi sāk ziedēt, tie ir jānogriež, nepieļaujot sēklu izkrišanu.”
Sasnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi) ir invazīva suga, kas agresīvi pārņem lauksaimniecībā neizmantojamās zemes, infrastruktūras objektus, meža jaunaudzes un citas vietas, vienlaikus apdraudot arī cilvēka veselību un dzīvību, kā arī radot ekonomiskos zaudējumus un kaitējumu videi. Galvenokārt latvāņa izplatību veicina lielais sēklu daudzums ziedkopā, cilvēku apzināta vai neapzināta rīcība, transporta kustība, kā arī meža dzīvnieku pārvietošanās. Latvijas Republikas likumdošana nosaka, ka katram zemes īpašniekam ir pienākums veikt pasākumus, lai iznīcinātu uz viņa zemes augošos latvāņus un nepieļautu to saaudžu atjaunošanos.
