Rezultātā Latvijas nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikumam būtu jāpieaug līdz 17% no IKP (2024. gadā tas bija 14% jeb 5.6 mljrd. EUR), bet uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjomam Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā- līdz 32 mljrd. EUR (2024.gadā- 22.5 mljrd. EUR).
“Ārvalstu kapitāla piesaiste ir būtiska prioritāte, tādēļ Ekonomikas ministrija ir definējusi konkrētus veicamos uzdevumus, kas noteiktā termiņā jāizpilda. Raudzīsimies, lai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, finanšu institūcija ALTUM, bankas, kā arī citas iesaistītās institūcijas paveiktu maksimāli daudz nosprausto mērķu sasniegšanai,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Lai sasniegtu plānā paredzēto, izvirzīti 15 uzdevumi, kas skar gan investīciju piesaisti, gan finansējuma pieejamību. Šobrīd notiek aktīva to ieviešana. Kā būtiskākos veicamos uzdevumus var minēt piedāvājuma sagatavošanu uz starptautisku partnerību vērsta fonda izveidei, kas ļautu ārvalstu ieguldītājiem nodrošināt uzticamus un kompetentus starpniecības pakalpojumus dažādu nozaru projektu mērogošanai Latvijā (līdzīgs koncepts ir ieviests Dānijā), un ALTUM pašu kapitāla fonda izveidi, piesaistot privāto pensiju fondu pārvaldnieku investīcijas.
Darbs pie plāna uzdevumiem tiek veikts proaktīvi. Valdībā jau ir apstiprināti EM virzītie grozījumi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras tehnoloģiju pārneses atbalsta programmā, kas paredz atbalstu agrīnas stadijas biznesa ideju attīstīšanai augstākās izglītības un pētniecības sektorā un to tehnoloģiju pārnesei uz spin-off uzņēmumiem (jauni uzņēmumi, kas tiek izveidoti, atdalot daļu no esoša uzņēmuma), paplašināts atbalsts uzņēmumu produktivitātes kāpināšanai, kā arī izpildīts plānā ietvertais uzdevums, kas paredzēja izmaiņas pensiju pārvaldības atlīdzības sistēmā, veicinot aktīvāku ieguldījumu veikšanu Latvijā - likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” ir pieņemts Saeimā. Tāpat norisinās aktīvs darbs pie tādu plāna uzdevumu izpildes kā regulatīvās vides jeb smilškastes izstrāde inovāciju attīstībai un jaunu tirgus spēlētāju piesaistei. Vēl viens būtisks darbs, kas tiek veikts birokrātijas mazināšanai un sistēmas caurskatāmības veicināšanai - tiek gatavots izvērtējums vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūta ieviešanai.
Papildus minētajiem īstenojami vēl šādi uzdevumi:
- izveidot un aktualizēt Latvijas ekonomisko profilu un investīciju portfeļa piedāvājumu;
- veicināt publiskās un privātās partnerības projektus Latvijā;
- nodrošināt finansējumu mērogojamu investīciju attīstībai Latvijā;
- izstrādāt ALTUM atbalsta kopfinansēšanas platformu ieguldījumu veikšanai Latvijas mazajos un vidējos uzņēmumos;
- izveidot skaidru sistēmu uzņēmumu obligāciju attīstībai;
- izvērtēt iespēju Latvijā ieviest eksporta kredītu apdrošināšanas modeli.
Latvija mērķtiecīgi virzās uz tādu investīciju projektu piesaisti, kuri nodrošina augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, īpašu uzmanību veltot zināšanu ietilpīgai bioekonomikai, viedajai enerģētikai un mobilitātei, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām.
Visu pasākumu īstenošanai nepieciešamie izdevumi pēc EM aplēsēm provizoriski lēšami ap 270 milj. EUR, kas varētu rezultēties 2.4 mljrd. EUR piesaistītās privātās investīcijās.
Plāns ir tapis sadarbībā ar Finanšu ministriju un Latvijas banku. Tā tapšanas gaitā notikušas sarunas ar banku pārstāvjiem, nozaru asociācijām, ministrijām un citām institūcijām
