CISAF paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var piešķirt atbalstu konkrētām investīcijām un mērķiem saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem. Saskaņā ar regulējumu Eiropas Komisija apstiprinās dalībvalstu ieviestās atbalsta shēmas tīras rūpniecības veicināšanai. Tādējādi varēs ātri izvērst individuālo atbalstu.
CISAF būs spēkā līdz 2030. gada 31. decembrim un nodrošinās dalībvalstīm un uzņēmumiem paredzamību ilgā termiņā. CISAF aizstāj Krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējumu (TCTF), kas bija spēkā kopš 2022. gada.
Regulējums vienkāršo valsts atbalsta noteikumus piecās galvenajās jomās:
- atjaunīgās enerģijas un mazoglekļa degvielu izvēršana,
- elektroenerģijas cenu pagaidu atvieglojums energoietilpīgiem lietotājiem pārejai uz tīru elektroenerģiju ar zemām izmaksām,
- esošo ražošanas iekārtu dekarbonizācija,
- tīras tehnoloģijas ražošanas jaudas attīstīšana ES un
- riska mazināšana investīcijām tīrā enerģijā, dekarbonizācijā, tīrā tehnoloģijā, energoinfrastruktūras projektos un projektos, kas atbalsta aprites ekonomiku.
Konkrētāk, regulējums nodrošinās šādas iespējas.
- Paātrināta kārtība tīras enerģijas izvēršanai. Jaunais regulējums ietver atbalstu gan atjaunīgajai enerģijai, gan mazoglekļa degvielām. Atjaunīgie energoresursi ir būtiski tīras rūpniecības kursa dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai. CISAF ievieš vienkāršotas procedūras ātrai atjaunīgās enerģijas shēmu izvēršanai. Tādām mazoglekļa degvielām kā zilais un zaļais ūdeņradis ir liela nozīme emisiju samazināšanā. Tās atbalsta pārkārtošanos uzņēmumiem grūti dekarbonizējamās nozarēs, kurās energoefektīvāki vai rentablāki risinājumi vēl nav dzīvotspējīgi.
- Jauni noteikumi par elastības pasākumiem un jaudas mehānismiem nodrošina dalībvalstīm papildu instrumentus, lai energoapgādē varētu integrēt variablus atjaunīgās elektroenerģijas avotus (t. i., vēja un saules enerģiju), vienlaikus nodrošinot patērētājiem iespēju izmantot uzticamu elektroapgādi. CISAF definēts “mērķa modelis” jaudas mehānismiem, saskaņā ar kuriem dalībvalstis maksā elektroenerģijas piegādātājiem, lai uzturētu rezerves jaudu, kas var pretendēt uz apstiprinājumu paātrinātā kārtībā. Citi projekti tiks novērtēti saskaņā ar Pamatnostādnēm par valsts atbalstu klimatam, vides aizsardzībai un enerģētikai (CEEAG).
- Atbalsts par elektroenerģijas izmaksām energoietilpīgiem lietotājiem. Dalībvalstis var sniegt elektroenerģijas cenu atbalstu uzņēmumiem, kas darbojas nozarēs, kuras īpaši ietekmē starptautiskā tirdzniecība un kuras ražošanā lielā mērā izmanto elektroenerģiju (energoietilpīgi lietotāji). Tādējādi dalībvalstis varēs samazināt elektroenerģijas izmaksas energoietilpīgiem lietotājiem, kuri saskaras ar lielākām izmaksām nekā konkurenti reģionos, kuros īsteno mazāk vērienīgu klimata politiku. Apmaiņā pret cenu atbalsta saņemšanu uzņēmumiem būs jāiegulda dekarbonizācijā.
- Elastīgs atbalsts investīcijām visās tehnoloģijās, kas veicina dekarbonizāciju vai lielāku energoefektivitāti.
Regulējums ļauj atbalstīt visdažādākās dekarbonizācijas tehnoloģijas, piemēram, elektrifikāciju, ūdeņradi, biomasu, oglekļa uztveršanu, izmantošanu un uzglabāšanu.
Atbalstu var piešķirt, pamatojoties uz:
- iepriekš noteiktām atbalsta summām (atbalstam līdz 200 miljoniem EUR),
- finansējuma deficītu vai
- konkurenci veicinošu konkursa procedūru.
- Atbalsts tīras tehnoloģijas ražošanai. Regulējums ļauj dalībvalstīm atbalstīt investīcijas jaunā ražošanas jaudā:
- visiem izgatavošanas projektiem, kas saistīti ar tehnoloģijām, uz kurām attiecas Neto nulles emisiju industrijas akts, shēmu veidā un
- atsevišķiem izgatavošanas projektiem neto nulles emisiju tehnoloģiju jomā, ja tas nepieciešams, lai nepieļautu šādu investīciju aizplūšanu no Eiropas.
Regulējums arī ļauj atbalstīt neto nulles emisiju tīrām tehnoloģijām nepieciešamo kritiski svarīgo izejvielu ražošanu un pārstrādi.
Lai aizsargātu kohēziju starp dažādiem Eiropas reģioniem, dalībvalstis varēs sniegt lielāku atbalstu projektiem mazāk attīstītos reģionos, kas noteikti reģionālā atbalsta kartēs.
Turklāt regulējums ļauj dalībvalstīm stimulēt pieprasījumu pēc tīro tehnoloģiju produktiem, piedāvājot nodokļu stimulus, piemēram, ļaujot uzņēmumiem ātrāk atskaitīt izmaksas par ieguldījumiem tīrā tehnoloģijā no peļņas, kas apliekama ar nodokli.
- Pasākumi, kuru mērķis ir samazināt risku privātajām investīcijām projektos, kas atbalsta tīras rūpniecības kursu
Publiskajām un privātajām investīcijām jādarbojas kopā, lai īstenotu pāreju uz dekarbonizētu ekonomiku. Dalībvalstis var veikt pasākumus, lai samazinātu risku privātajām investīcijām projektos, uz kuriem attiecas regulējums, tai skaitā enerģētikas infrastruktūras un aprites ekonomikas jomā. Atbalsts var izpausties kā pašu kapitāls, aizdevumi un/vai garantijas, ko sniedz īpašam fondam vai īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai, kura turēs atbilstīgo projektu portfeli.
Konteksts
ES valsts atbalsta noteikumi pastāv, lai novērstu to, ka valdības atbalsts rada uzņēmumam kropļojošas priekšrocības pār konkurentiem.
Citus valsts atbalsta noteikumus, kas attiecas uz tīras rūpniecības kursu (t. i., Pamatnostādnes par valsts atbalstu klimatam, vides aizsardzībai un enerģētikai – CEEAG), turpina piemērot paralēli, un dalībvalstis tos var izmantot dažādiem, arī sarežģītākiem, atbalsta pasākumiem. Dalībvalstis arī turpinās īstenot valsts atbalsta pasākumus šajā jomā saskaņā ar Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu, par kuriem nav jāpaziņo Eiropas Komisijai.
Eiropas Komisija ir apspriedusies ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām par valsts atbalsta regulējuma projektu. Pirms tam notika dalībvalstu aptauja par TCTF izmantošanu. Eiropas Komisija ņēma vērā visas atbildes, ko saņēma saistībā ar regulējuma galīgo redakciju.
Sīkāka informācija par šo apspriešanu un saņemtajām atbildēm ir pieejama tiešsaistē.
Plašāka informācija
