Pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms turpināsies:
- Ludzas novadā: Briģu pagastā, Ciblas pagastā, Cirmas pagastā, Isnaudas pagastā, Istras pagastā, Lauderu pagastā, Nirzas pagastā, Ņukšu pagastā, Pasienes pagastā, Pildas pagastā, Pureņu pagastā, Rundēnu pagastā, Zaļesjes pagastā, Ludzas pilsētā un Zilupes pilsētā;
- Krāslavas novadā: Andrupenes pagastā, Andzeļu pagastā, Asūnes pagastā, Aulejas pagastā, Bērziņu pagastā, Dagdas pagastā, Dagdas pilsētā, Ezernieku pagastā, Grāveru pagastā, Indras pagastā, Izvaltas pagastā, Kalniešu pagastā, Kaplavas pagastā, Kastuļinas pagastā, Kombuļu pagastā, Konstantinovas pagastā, Krāslavas pagastā, Krāslavas pilsētā, Ķepovas pagastā, Piedrujas pagastā, Robežnieku pagastā, Skaistas pagastā, Svariņu pagastā, Šķaunes pagastā, Šķeltovas pagastā un Ūdrīšu pagastā;
- Augšdaugavas novadā: Ambeļu pagastā, Biķernieku pagastā, Demenes pagastā, Kalkūnes pagastā, Laucesas pagastā, Līksnas pagastā, Maļinovas pagastā, Medumu pagastā, Naujenes pagastā, Salienas pagastā, Skrudalienas pagastā, Sventes pagastā, Šēderes pagastā, Tabores pagastā, Vecsalienas pagastā un Višķu pagastā;
- Daugavpils valstspilsētā;
- Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Rīkojums izdots, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, jo arvien tiek konstatēts nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas mēģinājumu skaits uz Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas.
Kopumā no šā gada 1. janvāra līdz 25. jūnijam novērsti 5534 valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumi. Šogad humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana atļauta 12 cilvēkiem.
2025. gadā aprīlī, maijā un jūnijā ir būtiski pieaudzis trešo valstu pilsoņu mēģinājumu skaits nelikumīgi šķērsot Latvijas – Baltkrievijas valsts robežu (janvārī - 132, februārī – 75, martā – 148, aprīlī - 1666, maijā – 2248, jūnijā - 1265 (dati uz 25.06.2025.). Līdz ar to nelegālās imigrācijas spiediens joprojām saglabājas augsts.
Lai gan uz Latvijas – Baltkrievijas robežas izbūvētais žogs kalpo kā šķērslis, liedzot personām nelikumīgi šķērsot valsts robežu jebkurā vietā, tomēr tiek konstatēti gadījumi, kad izbūvētā žoga infrastruktūra tiek bojāta un personas nelikumīgi mēģina šķērsot valsts robežu. Tādējādi norādīto apstākļu kontekstā it īpaši ir būtiska tehnisko līdzekļu infrastruktūras izbūve nelegālās imigrācijas ierobežošanai, kuru plānots izbūvēt līdz 2026. gada beigām.
Tāpat ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai saglabātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrieviju apsardzību.
Arī Krievijas uzsāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildus riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latviju.
Tāpat būtiska nozīme risku izvērtēšanā valsts robežas drošības neaizskaramības apdraudējumam ir Baltkrievijas medijos paustais par iespējamu 150 000 pakistāniešu uzaicināšanu, lai mazinātu darbaspēka trūkumu valstī.
Pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likumu izsludina uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju, ja nepieciešams, minēto termiņu pagarināt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai.
Jau šobrīd Valsts robežsardze (VRS) nodrošina nepārtrauktu austrumu robežas aizsardzību. Taču, ņemot vērā pieaugošo nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu skaitu, Valsts policijai (VP) un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir uzdots sniegt nepieciešamo atbalstu VRS valsts ārējās robežas robežapsardzības nodrošināšanā, lai nepieļautu valsts ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu.
Robežu kontrole ir būtiska valsts funkcija, kas Eiropas Savienības (ES) ietvaros kalpo ne tikai dalībvalsts, bet arī attiecīgi visas ES ārējo robežu aizsardzībai. Turklāt par atbalstāmu ir uzskatāma tikai likumīga ieceļošana valstī jeb valsts robežas šķērsošana tai paredzētajās vietās un kārtībā.
