“Aizsardzības gatavības omnibuss” (Defence Readiness Omnibus) ietver konkrētus priekšlikumus, lai dalībvalstis un aizsardzības nozare varētu ātrāk un koordinētāk palielināt kapacitāti, stiprināt infrastruktūru un pielāgoties mūsdienu drošības izaicinājumiem. Priekšlikums paredz:
- ieviest paātrinātu atļauju izsniegšanas kārtību aizsardzības projektiem, nosakot maksimālo termiņu 60 dienas un izveidojot vienotus kontaktpunktus dalībvalstīs;
- vienkāršot administratīvās prasības, tostarp piekļuvei Eiropas Aizsardzības fondam (EAF), un veicināt Ukrainas iesaisti tajā;
- atvieglot aizsardzības iepirkumus, paaugstinot līgumsliekšņus un veicinot kopīgus iepirkumus dalībvalstu starpā;
- precizēt horizontālo ES noteikumu piemērošanu aizsardzības jomā, piemēram, konkurences, vides un ķīmisko vielu regulējumā;
- uzlabot piekļuvi finansējumam, sniedzot skaidrojumu par aizsardzības nozares atbilstību ilgtspējīgu ieguldījumu kritērijiem un precizējot noteikumus par neatļautajiem ieročiem saskaņā ar ES Ilgtspējīgu finanšu regulējumu.
Šis pasākumu kopums palīdzēs Eiropas Savienībai rīkoties ātrāk, koordinētāk un efektīvāk, lai stiprinātu Eiropas aizsardzības rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi. Priekšlikums tiks izskatīts Eiropas Parlamentā un Padomē.
Šo priekšlikumu preses konferencē uzstāsies ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis un aizsardzības komisārs Andrius Kubiļus. Tiešraide būs skatāma vietnē EbS (Europe by Satellite): https://audiovisual.ec.europa.eu/en/ebs/1/20250617.
Komisārs Valdis Dombrovskis:
“Eiropas Savienības (ES) pamatuzdevums ir nemainīgs – nodrošināt mieru Eiropā. Tomēr nevar ignorēt to, ka pasaule mainās, un mēs dzīvojam nemierīgos laikos, par ko liecina gan Krievijas nežēlīgais karš Ukrainā, gan arī tās amatpersonu atklātie draudi ES un NATO dalībvalstīm. Šajā situācijā nav vietas panikai, tā vietā ir jārīkojas izlēmīgi, strauji kāpinot militāro ražošanu un ES dalībvalstu aizsardzības spējas.
Jau šobrīd ES ir apņēmusies turpmāko četru gadu laikā mobilizēt aptuveni 800 miljardus eiro savas aizsardzības industrijas un spēju attīstībai. Svarīgi, lai šie līdzekļi tiktu izmantoti ātri un maksimāli efektīvi, liekot pamatus vienotam ES militāro preču un pakalpojumu tirgum. Mūsu šodienas priekšlikumi ir vērsti uz to, lai mazinātu šķēršļus un birokrātiju, kas varētu traucēt sasniegt šo mērķi.
Piemēram, mēs piedāvājam samazināt militāro objektu un ražotņu būvatļauju saņemšanas laiku no vairākiem gadiem, kā tas praksē ir tagad, līdz diviem mēnešiem. Tāpat Eiropas Komisija piedāvā vienkāršot ES normatīvus militārajiem iepirkumiem, atvieglot militāro preču sūtījumus no vienas ES valsts uz citu, kā arī veicināt to, lai mūsu bankas un investori ieguldītu līdzekļus aizsardzības uzņēmumos un projektos.
Līdz šim vairāki Latvijas uzņēmumi jau ir veiksmīgi startējuši konkursos uz Eiropas Aizsardzības fonda finansējumu. Labā ziņa ir tā, ka mēs arī mazinām birokrātiju uzņēmumiem, kas nākotnē vēlēsies pieteikties fonda līdzekļiem.
Skaidrs, ka Krieviju apturēt var tikai spēks un augsta Eiropas gatavības pakāpe jebkuram konfliktam vai provokācijai. Tāpēc ES ekonomikas un tirgus spēks mums ir jāpārvērš par ES aizsardzības spēku, vienlaikus turpinot atbalstu Ukrainai.”
