Digitālie publiskie pakalpojumi – Latvijas stiprā puse
Latvija izceļas ar augstu digitālo publisko pakalpojumu līmeni – 88,2 % iedzīvotājiem un 87,2 % uzņēmumiem, kas pārsniedz ES vidējos rādītājus. Arī e-veselības pakalpojumu pieejamība, kas sasniedz 85,9 %, Latvijā ir augstāka kā vidēji ES (82,7 %).
Arī saskaņā ar Eiropas Komisijas eBenchmark novērtējumu 2025. gadā Latvija uzrāda labu progresu publisko pakalpojumu attīstībā, sasniedzot 84,5 punktus no iespējamiem 100, pārsniedzot ES vidējo valstu rādītāju – 74,5, tostarp, 100% mobilajām ierīcēm pielāgotu pakalpojumu pieejamību, 97,4% publisko pakalpojumu pieejamību tiešsaistē, 94,4% uzticamu eID risinājumu izmantošanu, veicinot drošu un ērtu piekļuvi un labu sniegumu pārrobežu pakalpojumu pieejamībā un atvieglojot sadarbību ES ietvaros. Šis rezultāts apliecina Latvijas apņēmību nodrošināt lietotājam draudzīgus, pieejamus un efektīvus digitālos risinājumus un nostiprina Latvijas pozīciju kā uz nākotni vērstu digitālo valsti, izceļot publiskā sektora inovācijas un sadarbības panākumus.
Iespējas izaugsmei – 5G pārklājuma, moderno tehnoloģiju un digitālo prasmju attīstība
Latvija turpina mērķtiecīgi attīstīt savu digitālo infrastruktūru – kopējais 5G pārklājums valstī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaudzis par 33 % un sasniedz 71,1 %, kas apliecina strauju izaugsmi šajā jomā. Arī platjoslas pakalpojumu ieviešanā 1 Gb/s abonementu skaits pieaug straujāk nekā ES. Valsts turpina ieguldīt, lai sasniegtu ES līmeņa rādītājus fiksētā ļoti augstas veiktspējas tīkla (VHCN) un šķiedras līdz telpām (FTTP) pieejamībā.
Latvija sper nozīmīgus soļus pusvadītāju nozarē, veidojot valsts mikroshēmu kompetences centru kā daļu no ES Mikroshēmu kopuzņēmuma. Valsts mērķis ir maksimāli izmantot savas stiprās puses fotonikas integrētajās shēmās, mikroelektronikā, polimēru fotonikā un kvantu ierīcēs, vienlaikus ieguldot kvantu skaitļošanā, mākslīgajā intelektā, kiberdrošībā, Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībā un digitālajās prasmēs.
Digitālo prasmju jomā Latvija aktīvi strādā pie iedzīvotāju digitālās kompetences stiprināšanas. Vismaz digitālās pamatprasmes ir 45,3 % iedzīvotāju*, un, lai šo rādītāju uzlabotu, tiek īstenotas apjomīgas iniciatīvas, tostarp, Atveseļošanas fonda projekts sabiedrības digitālo prasmju attīstībai un individuālo mācību kontu izveide programmas “Stars” ietvaros. Šīs aktivitātes veicina digitālo iekļaušanu visās sabiedrības grupās un palīdz sagatavot iedzīvotājus digitālo prasmju apguvei, kas nepieciešamas darba tirgum.
Kiberdrošība un noturība – valsts prioritāte
Latvija turpina īstenot visaptverošu kiberdrošības stratēģiju 2023.–2026. gadam. Neskatoties uz pieaugošo kiberuzbrukumu skaitu (vairāk nekā 418 tūkstoši sūdzību 2024. gadā), nevienam no tiem nav bijusi ilgstoša ietekme, kas apliecina valsts noturību.
Starptautiskā sadarbība
Digitālās transformācijas īstenošanai Latvija aktīvi piedalās arī Eiropas Savienības daudzvalstu projektos, tostarp konsorcijos ALT EDIC valodu tehnoloģiju attīstīšanai un CitiVERSE pilsētu digitālo dvīņu izveidei.
Ceļā uz 2030. gadu
Digitālās desmitgades mērķu sasniegšana ir būtiska Latvijas konkurētspējai, drošībai un iedzīvotāju labklājībai. Kā liecina Eirobarometra dati, 75 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka digitalizācija atvieglo viņu ikdienu, savukārt 86 % uzskata, ka ir svarīgi cīnīties ar dezinformāciju tiešsaistē.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols: "Latvija ir guvusi ievērojamus panākumus digitālo sabiedrisko pakalpojumu attīstībā, pārsniedzot ES vidējos rādītājus gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu apkalpošanā. Ar skaidru apņemšanos turpināt virzību uz priekšu, valsts ar mērķtiecīgu stratēģiju un ievērojamu ieguldījumu palīdzību turpina attīstīt infrastruktūru, inovāciju vidi un iedzīvotāju digitālās prasmes".
ES izvirzītie digitālie mērķi 2030.gadam noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu (ES) 2022/2481, ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32022D2481&qid=1750076901521.
Eiropas Komisijas ziņojumi par stāvokli digitālajā desmitgadē 2025.gadā pieejami saitē: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/state-digital-decade-2025-report.
* Izmantoti Eurostat dati par 2023. gadu (jaunāki dati nav pieejami).
