Nākamgad šī profesionālā nozare Latvijā svinēs 35 gadus, tāpēc konferencē izvērtēja sociālā darba attīstību, sākot no pirmsākumiem 19. gadsimtā, kad sociālais darbs radās industrializācijas, urbanizācijas un masveida imigrācijas ietekmē, līdz mūsdienām, kad tā saturs ir būtiski mainījies. Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors uzsvēra, ka ir svarīgi redzēt kopainu ne tikai Rīgas, bet arī plašākā kontekstā; ne tikai situāciju tagad, bet arī to, kā radās sociālais darbs kā profesionāla darbība, kas to veidoja un kādas līdzības un sakarības var novērot mūsdienās. Daudz kas no tā, ko mūsdienās akcentējam kā jaunumu, bija aktuālas arī sociālā darba rašanās sākumā.
Konference apliecināja, ka sociālā darba attīstība Rīgā turpinās, balstoties uz datiem un aktuālajām sabiedrības vajadzībām, veicinot efektīvu un pielāgotu palīdzību dažādām sociālajām grupām. Sociālos pakalpojumus 2024. gadā saņēma 33 191 rīdzinieks, kas ir par 971 rīdzinieku vairāk nekā 2023. gadā un par 1178 vairāk nekā 2022. gadā.
Sociālais darbs 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Eiropā un ASV izveidojās vienlaikus, reaģējot uz straujo urbanizāciju un imigrāciju, kas radīja nabadzību un veselības problēmas. Arī mūsdienu Rīgā var vilkt paralēles – daudzi Latvijas iedzīvotāji migrē uz galvaspilsētu, lai saņemtu pašvaldības piedāvātos sociālos pakalpojumus, kuru klāsts paplašinās. Piemēram, 2024. gadā Rīgā sniegts 71 daudzveidīgs sociālais pakalpojums (2023. gadā – 70, 2022. gadā – 62). Šogad šādu pakalpojumu ir jau 72. Atbilstoši rīdzinieku vajadzībām, pērn no jauna tika ieviests sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Rīgā sociālais darbs sāka veidoties 90. gados, kad pirmie pakalpojumi tika organizēti vecāku iniciatīvas rezultātā. Svarīga bija Labklājības departamenta izveide 1998. gadā, kas ļāva sistemātiski attīstīt sociālos pakalpojumus. Laika gaitā izveidotas dažādas atbalsta struktūras, piemēram, Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu atbalsta centrs un 2024. gadā – Ģimenes atbalsta centri, kā arī individuāli pielāgotas rehabilitācijas programmas. Sociālais darbs mainījās no darba kabinetā, proti, konsultēšanas, uz praktisku atbalstu. Rīga arvien vairāk pievēršas specializētiem risinājumiem – no tipveida palīdzības uz individuālu pieeju un atbalsta programmu pielāgošanu palīdzības saņēmēju vajadzībām. Tāda bija ģimenes asistenta pakalpojuma uzsākšana 2010. gadā, jo rīdziniekiem bija nepieciešams atbalsts dzīvesvietā. Pirmā individuālā (uz klienta vajadzībām balstītā) sociālās rehabilitācijas programma izveidota 2016. gadā, un tas ir būtiski, jo tā bija nevis sistēmas vajadzībām veidota, bet gan konkrētiem cilvēkiem pielāgota programma. Tāpat sociālajā darbā tiek integrēti pētījumi, kas palīdz labāk izprast sabiedrības vajadzības un plānot efektīvākus pakalpojumus.
Rīgas pieredze rāda, ka veiksmīgai sociālo pakalpojumu attīstībai nepieciešama sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām (piemēram, 2024. gadā tika izveidota Rīgas pašvaldības Sociālo pakalpojumu sniedzēju konsultatīvās padome), specializētas programmas dažādām sociālajām grupām, praktisks atbalsts dzīvesvietā un cieša sadarbība ar augstskolām jauno speciālistu sagatavošanā. Integrējot dažādas nozares, piemēram, veselības aizsardzību, tiek risinātas sociālās un veselības aprūpes problēmas, padarot atbalstu efektīvāku un pieejamāku.
Rīgas pieredze sociālajā jomā
- Sadarbība ar NVO – sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaistītas nevalstiskās organizācijas, veicinot inovatīvu risinājumu izstrādi.
- Specializētas programmas – veidotas specifiskas atbalsta programmas dažādām sociālajām grupām (cilvēkiem ar demenci, autismu, funkcionāliem traucējumiem, jauniešiem ar uzvedības problēmām, bezpajumtniekiem).
- Pāreja uz individualizētu pieeju – no tipveida risinājumiem uz personalizētām programmām, nodrošinot mērķētu atbalstu.
- Darbs ar klientu – sociālais darbs notiek cilvēka dzīvesvietā, tādējādi stiprinot praktisko atbalstu un iesaistot tuviniekus.
- Darbinieku sagatavošana – Labklājības departaments sociālā darba studentiem maksā stipendiju, mācību maksu, nodrošina prakses vietas, ir sadarbība ar augstskolām, lai nodrošinātu kvalificētu speciālistu sagatavošanu.
- Pētījumu nozīme – jo labāk tiek izprastas sabiedrības vajadzības, jo vieglāk palīdzēt tās risināt un novērst.
