Izstādes centrālais paviljons, kura iekšpusē izvietoti 160 pasaules valstu stendi, savas formas un apjoma dēļ tiek dēvēts par Grandiozo Gredzenu (Grand Ring). Tā būvniecībā izmantoti 27 000 kubikmetri koksnes, kas salīmēta 560 koka plāksnēs. Koka konstrukcija ir 20 metrus augsta un tās apkārtmērs stiepjas 20 kilometru garumā. Koka būves platība, par ko tai piešķirts Ginesa rekorda statuss, ir iespaidīga – 61,035,55 m².
Lai arī pamatā būve izstādes laikā kalpos funkcionālam mērķim – tā virzīs apmeklētāju plūsmu un aizsargās viesus no lietus un saules –, kā norāda idejas autori, konstrukcija būvēta tik apjomīga un no koka arī tāpēc, lai demonstrētu koksnes kā videi draudzīga būvmateriāla plašās iespējas. Turklāt Japānā ir pietiekami ilga koka būvniecības pieredze: piedzīvotās postošās zemestrīces sekmējušas to, ka mūsdienās aptuveni 90% Japānas vienģimenes māju tiek būvētas, izmantojot koka karkasus, kas labāk spēj izturēt zemestrīces.
Grandiozā Gredzena būvniecībai lielākoties, 70% apjomā, izmantota vietējā koksne: Japānas ciedrs un Japānas ciprese. Savukārt 30% izmantotās koksnes – parastā priede – nākusi no ārvalstīm. Japāna ir mežiem bagāta valsts – 25 miljonus hektāru jeb divas trešdaļas no kopējās zemes platības klāj meži, un, pateicoties īstenotajai ilgtspējīgajai mežu apsaimniekošanai, šis skaitlis ar katru gadu turpina pieaugt.
Apliecinot koksni kā ilgtspējīgu būvniecības materiālu un līmēto koksnes konstrukciju funkcionalitāti un mobilitāti, centrālā apļa būves kokmateriāli pēc izstādes tiks atkārtoti izmantoti dažādos būvniecības projektos visā Japānā.
Kokrūpniecība attīsta vietējo Fukusimas ekonomiku
Daļa koksnes, kas izmantota centrālā paviljona būvniecībā, nāk no Fukušimas prefektūras apkaimes, ko 2011. gadā smagi skāra zemestrīce, cunami un to izraisītā kodolkatastrofa. Tādējādi centrālais paviljons kļūst arī par atjaunošanās un ilgtspējīgas arhitektūras simbolu. Viens no koksnes piegādātājiem ir Fukušimas prefektūras vietējais uzņēmums “Woodcore”. Fukušimas prefektūra pēc mežu platības ir ceturtajā vietā Japānā un var lepoties ar senām mežsaimniecības tradīcijām.
“Woodcore” koksnes konstrukciju ražošanā izmanto tikai Japānā augošu koksni, galvenokārt no Fukušimas, un veic katru procesa posmu, līdz baļķi pārtop funkcionālās līmētās koksnes konstrukcijās. Uzņēmuma iekārtās var izgatavot līdz pat 12 metriem garas, 1,25 metrus platas un 24 centimetrus biezas koka sijas. Uzņēmums var lepoties ar pirmo iekārtu Japānā, kas aprīkota ar augstas izlaides augstfrekvences presi, kas laminātu salīmē aptuveni 10 minūtēs.
Inovāciju parāde kopā ar koksni
Ne tikai centrālais paviljons “EXPO 2025” izstādē būvēts no koksnes. Uzsverot dabas cikliskumu, inovācijas un to mijiedarbību, koksne kā ilgtspējīgs un moderns materiāls izmantots vairāku valstu tiešām iespaidīgu stendu būvniecībā.
Piemēram, Čehijas paviljons izgatavots no saliekamām krusteniski līmētajām masīvkoka konstrukcijām (Sylva™). Tās ļāvušas trīsstāvīgo koka ēku, kuru veido 260 metrus gara izziņas taka, samontēt uz vietas salīdzinoši īsā laikā. Aprēķināts, ka Čehijas paviljona būvniecībā izmantotā koksne no atmosfēras piesaistījusi un sevī noglabājusi 609,6 tonnas CO2.
Arī Itālijas paviljons pilnībā būvēts no koka, apvienojot prātu un prasmīgas rokas. Paviljona autori to nodēvējuši par ilgtspējības manifestu. Paviljona ideja ir ideālas renesanses pilsētas mūsdienīga interpretācija, kurā ir teātris, pasāžas, laukums un itāļu dārzs – telpas, kas simbolizē Itālijas pilsētvides un sociālo identitāti. Apmeklētājus pārsteigs no koka būvētais teātris un citas ēkas.
Savukārt Austrijas paviljona centrālais elements ir iespaidīgā, no koksnes būvētā 16,5 metrus garā mūzikas partitūras spirālveida skulptūra. Skulptūra veidota no 40 m3 īpaši apstrādātas, Austrijas mežos iegūtas egles koksnes.
Arī vairāku citu valstu paviljonos plaši izmantota koksne, piemēram, ASV, Austrālijas un Ungārijas.
Latvijas–Lietuvas paviljona centrā – mežs
Meža tēma šajā izstādē caurvij Latvijas un Lietuvas apvienoto paviljonu, kurā apmeklētājus ieskaus Baltijas mežu un zemes smarža apvienojumā ar īpaši komponētu muzikālo pavadījumu. Paviljona centrālais ekspozīcijas elements ir mākslinieka Artūra Analta radītā zaļā stikla siena, kas simbolizē arī Baltijas zaļos mežus. Izmantojot unikālu tehnoloģiju, uz stikla rodas kondensāts, kas ikvienam apmeklētājam ļaus atstāt savu vēstījumu, kas pēc mirkļa izgaisīs, rosinot pārdomas par nospiedumiem, kurus savas dzīves laikā atstājam uz planētas.
Vienlaikus Baltijas paviljona apmeklētāji varēs piedalīties simboliskā meža stādīšanā, Latvijā stādot priedi, bet Lietuvā – egli vai bērzu. Pēc koka simboliskās iestādīšanas Latvijas vai Lietuvas teritorijā, izstādes apmeklētāji saņem digitālu sertifikātu, kas apliecina paveikto, kļūstot par iestādītā koka krustvecāku.
