“Tā ir pārdzimšana – caur paaudzēm, karu, trimdu, dzīvi svešumā, tomēr savā tautā. Mēs saglabājamies, mēs pārdzimstam, noturam savas saknes Latvijas zemē, tas ir milzīgs brīnums tik mazai tautai ar tādu vēsturi. Pārdzimšana kā garīgs akts, mākslu savienojot ar savu izcelsmi un tās definīciju jau mākslas valodā, ieliekot to tēlā, simbolā”, tā izstādi veidojot un par tās vizuālo simbolu izvēloties Ginta skulptūru “Veļu laiva”, saka izstādes kuratore Dace Micāne-Zālīte.
Ginta Grinberga māksla ir pārradīšana – dzelzs atradeņiem pārdzimstot skulptūrās. No metāllūžņiem Gints izceļ zobratus, naglas, lāpstas, stieņus un citus cilvēkam nokalpojušus dzelžus, tos pārkaļ, radot globusus, zvaigznes, saktas. Atdzīvina, sakausē un iedveš tiem jaunu dzīvi, jau mākslas pasaulē.
“Varbūt ir tā – kad Gints atrod un paceļ nokritušu zirga pakavu un, ieliekot skulptūra, pārvērš to par milzu ziedlapu, viņš savieno dzimtas likteni un savu mākslinieka izjūtu par pasaules kārtību. Ginta tēvam Kārlim bija neizdzēšamas atmiņas par sava zirga acu skatienu, kas pavadīja saimniekus, 1944. gadā bēgļu gaitās atstājot mājas Vidzemē. Viņa dēls, mākslinieks Gints Grinbergs savā dzīvē, atrodot pamesto, paceļ un iedod tam jaunu veidu, šādi balansējot un harmonizējot pasauli.
Izstādi papildina arī video režisora Ivara Zviedra un operatora Haralda Ozola dokumentāls sižets par Ginta radošo vidi Bostonā. Ivars Zviedris stāsta: ““Metāla veča” mājās ir uzņemta dokumentāla īsfilma, kurā mākslinieks izrāda savu metāla ķēķi darbnīcā, izgāztuvē un kāda prestižā pasaules farmācijas un ķīmijas kompānijas namā.”
Gints Grinbergs ir dzimis Bostonā 1962. gadā, kara bēgļu jeb dīpīšu ģimenē. Tēvs Kārlis Grinbergs Amerikā studējis arhitektūru, aktīvs latviešu sabiedrībā, apdāvināts ar skaistu baritonu un ierakstījis plati ar latviešu solo dziesmām. Māte Astra ieguvusi mākslas izglītību un iespaidojusi dēla izglītības ceļu. Ģimenē Kārlis un Astra izaudzinājuši Ingu un Gintu, blakus amerikāņu skolas gaitām bērni auguši latviskā garā, gājuši latviešu skolā un runā latviešu valodā.
Tēlnieka Ginta Grinberga ģimene turpina to, ko trimdā devušies latvieši kopj ar neaprakstāmi stipru nostāju un būtībā dzīvesveidu, kad daļa dzīves tiek veidota latviešu kultūras notikumiem – latviešu mākslinieku izstādes, Bostonas latviešu kora darbība, draugu un interešu loks, kam saknes gluži kā Austras kokam ir Latvijas kultūrā. Izaudzinātas un izskolotas trīs meitas – Kristiāna, Maija un Anika.
Muzejā apskatāmie darbi ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Pasaules latviešu mākslas centra, no privātkolekcijām.
Gints Grinbergs, 1962, Bostona
Beidzis Rodailendas Dizaina skolu Providensā, Arthitektūras nodaļu (BJUA, BA 1985) un Bostonas muzeja mākslas skolu (1987). Strādājis par tēlnieku “Boston Art” (1993/1925) un vieslektoru Stonibrūkas mākslas skolā (2008).
Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.
