Veselības ministrija jau 2024. gadā aktīvi rosināja izmaiņas Likumā, lai nodrošinātu iespēju neveidot padomi gadījumos, kad tās izveide nav lietderīga vai efektīva. Šī iniciatīva sākotnēji tika daļēji atbalstīta, iekļaujot attiecīgu regulējumu Likuma pārejas noteikumos kā pagaidu normu līdz 2026. gada 31. janvārim. Ņemot vērā, ka pārejas noteikumiem ir ierobežots piemērošanas termiņš, Veselības ministrija, atsaucoties Saeimas komisijas deputātu priekšlikumam, kopīgi ar Finanšu ministriju, Valsts kanceleju un Saeimas Juridisko biroju strādāja pie vienota pastāvīgā tiesiskā regulējuma.
Veselības ministrija šos grozījumus vērtē kā nozīmīgu soli ceļā uz efektīvāku publisko resursu pārvaldību. Tie dos kapitāla daļu turētājiem lielāku elastību, ļaujot pašiem izvērtēt, kurās kapitālsabiedrībās padome ir nepieciešama, lai stiprinātu pārvaldību, un kurās šāda institūcija nav būtiski nepieciešama. Tā vietā, lai padomes veidošana būtu obligāta, turpmāk šāds lēmums tiks pieņemts, balstoties uz konkrētās kapitālsabiedrības vajadzībām un izvērtējumu.
Vienlaikus grozījumi ļaus ietaupīt līdzekļus, kas šobrīd tiek izlietoti padomju locekļu atlīdzībai. Šie resursi tādējādi varēs tikt novirzīti kapitālsabiedrību pamatdarbībai un attīstībai.
Veselības ministrija uzsver, ka šis ir solis uz racionālu publiskā sektora pārvaldību, veicinot gan efektivitāti, gan atbildīgu kapitālsabiedrības budžeta līdzekļu izmantošanu.
Atgādinām, ka 2024. gada 14. novembrī Saeima pieņēma grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, papildinot to ar jaunu 24.¹ pantu, kas paredz kapitālsabiedrību iedalījumu grupās, ņemot vērā to finansējuma avotus. Atbilstoši šiem grozījumiem Veselības ministrijas kapitālsabiedrības ir klasificētas kā no publiskas personas atkarīgas nekomerciālas kapitālsabiedrības.
