Rīdziniekiem 2024. gadā sniegts 71 daudzveidīgs sociālais pakalpojums (2023. gadā – 70, 2022. gadā – 62). Pērn no jauna tika ieviests sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Sociālos pakalpojumus saņēma 34 889 cilvēki, t. sk. 33 191 rīdzinieks un 1698 Ukrainas iedzīvotāji. Sociālos pakalpojumus saņēma par 971 rīdzinieku vairāk nekā 2023. gadā un par 1178 vairāk nekā 2022. gadā.
Pērn Rīgas pašvaldības sociālās aprūpes centrā “Mežciems” izveidotas 22 ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma vietas personām ar demenci, pašvaldības pansionātā “Gaiļezers” – 33 vietas. Priedaines ielā 11 darbu sāka jauns dienas aprūpes centrs un grupu dzīvokļu māja, kuras iekārtojumā ir izmantoti specifiski un inovatīvi risinājumi un kas paredzēta cilvēkiem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, kuri nevar dzīvot patstāvīgi. Ieviests jauns sociālais pakalpojums – sociālās rehabilitācijas programmas bērniem un jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem. 2024. gadā tika veikti grozījumi Rīgas domes saistošajos noteikumos, kas paredzēja būtiskas izmaiņas, lai varētu saņemt sociālos pakalpojumus. Viens no grozījumu mērķiem bija mazināt rindas uz vietu pansionātos, un tas tika sasniegts.
Pagājušā gada 22. augustā notika pirmā Rīgas pašvaldības Sociālo pakalpojumu sniedzēju konsultatīvās padomes sēde. Šī padome palīdz nevalstiskajām organizācijām iesaistīties sociālo pakalpojumu plānošanā un novērtēšanā. 2024. gadā notika trīs padomes sēdes, un viens no galvenajiem uzsvariem tika likts uz preventīviem sociālajiem pakalpojumiem ģimenēs ar jaundzimušajiem un maziem bērniem, proti, palīdzēt novērst sociālās problēmas.
Gada laikā par apmēram 4% samazinājies bezpajumtnieku skaits. Pozitīvus rezultātus turpina uzrādīt 2023. gadā uzsāktais un 2024. gadā turpinātais, Rīgas pašvaldības finansētais sociālās rehabilitācijas pakalpojums “Mājoklis vispirms”. Pakalpojums paredzēts personām bez noteiktas dzīvesvietas. To saņēma 32 cilvēki (22 sievietes, 10 vīrieši), no kuriem 20 uzlaboja sociālās funkcionēšanas prasmes, bet pieciem vēl nepieciešams intensīvs atbalsts. 14 klientiem sniegta palīdzība atkarību mazināšanai, 17 – veselības problēmu risināšanā, bet 14 izmantojuši psihologa pakalpojumu. 10 personas reģistrētas rindā uz pašvaldības dzīvojamo palīdzību.
Iepriekšējā gadagrāmatā pirmo reizi tika iekļauta Rīgas sociālās vides izpēte, kas ir viens no pašvaldības sociālā dienesta uzdevumiem. 2024. gada gadagrāmatā tas tiek pēctecīgi turpināts. Sociālās vides izpētes mērķis ir, balstoties uz konstatētajām tendencēm, noteikt faktorus, kas būtiski vai visbūtiskāk ietekmē iedzīvotāju vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem un sociālās palīdzības. Tas ļauj konstatēt izmaiņas, kas notikušas gada laikā vai ilgākā periodā.
“Rīgas domes Labklājības departaments dibināts 1998. gadā, un pirmā gadagrāmata ar informāciju par 1999. gadu tika izdota 2000. gadā. Pirmajā gadagrāmatā bija vien 27 lappuses, bet nu tā ir 201 lappuses apjomā! Tā gadu no gada jau 26 sējumos (kopš 2006. gada digitālā versijā) Rīgas domes Labklājības departaments ir fiksējis Rīgas un savā ziņā visas valsts sociālās palīdzības sistēmas attīstību. Šis ir unikāls, vēsturi un šodienu fiksējošs, nākotnes vīzijas iezīmējošs izdevums,” saka Irēna Kondrāte, Rīgas domes Labklājības departamenta direktore.
Galvenās tendences
- Turpina pieaugt sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits un izdevumi sociālajiem pakalpojumiem.
- Aprūpes mājās pakalpojums ir viens no pieprasītākajiem un finanšu ietilpīgākajiem. Paredzams, ka 2027. gadā būs gandrīz 8000 šādu aprūpējamo;
- Palielinās klientu skaits pansionātos, vidēji par 101 klientu gadā.
- Tiek prognozēts, ka pēc dažiem gadiem Rīgas pašvaldības pansionātos apmēram puse klientu būs cilvēki ar demenci, kam nepieciešama īpaša aprūpe.
- Rīgā ir arvien vairāk bērnu, kuriem noteikta invaliditāte un līdz ar to vajadzīgi daudzveidīgi sociālie un rehabilitācijas pakalpojumi.
- Pērn Rīgā ir samazinājies reģistrēto iedzīvotāju skaits visās vecuma grupās.
- Jau vairākus gadus palielinās personu ar invaliditāti skaits kopumā.
- Vēl kāda grupa, kam nepieciešama sociālā palīdzība, ir starptautiskās aizsardzības saņēmēji – personas, kurām savulaik Latvijā tika piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss un kuras dažādu iemeslu (izmaiņas likumdošanā, piemēram, Vācijā) dēļ tiek atgrieztas Latvijā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šiem cilvēkiem bieži nav naudas, lai samaksātu par dzīvesvietu vai nodrošinātu pamatvajadzības, līdz ar to viņi nonākuši krīzes centrā.
Gadagrāmatu var lasīt Labklājības departamenta tīmekļvietnē, sadaļā “Labklājības departamenta gadagrāmatas”.
