VARAM ministre Inga Bērziņa: “Satversmes tiesas spriedums apstiprina, ka mūsu rīcība Rēzeknes gadījumā ir bijusi savlaicīga, nepieciešama un tiesiski pamatota. Jebkurai pašvaldībai atbildīgi un likumīgi ir jāstrādā iedzīvotāju interesēs, un ar pieņemto lēmumu esam aizsargājuši gan rēzekniešu, gan visas sabiedrības tiesības un labklājību.”
Satversmes tiesa spriedumā ir atzinusi, ka pašvaldība, izstrādājot un apstiprinot pašvaldības 2023. un 2024. gada budžetu, nav ievērojusi pašvaldību budžeta plānošanas un izstrādes pamatprasības, budžeta pilnīguma un patiesuma principus un ir pārkāpusi pašvaldības budžetu regulējošās tiesību normās. Lai gan pašvaldībai ir tiesības patstāvīgi veidot un apstiprināt savu budžetu un tādējādi ir autonomija lemt par savu finanšu pārvaldību, Satversmes tiesa arī atzina, ka pašvaldības budžets nav aplūkojams atrauti no kopējās valsts budžeta sistēmas. Ja pašvaldība ilgstoši rīkojas ar savu budžetu neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un nonāk tādā finansiālajā situācijā, kurā nepieciešama liela valsts resursu iesaiste, tiek ietekmēta arī valsts kopējā finansiālā stabilitāte un ilgtermiņa attīstība, tādējādi nelabvēlīgā ietekme attiecas uz visiem valsts iedzīvotājiem. Līdz ar to arī pašvaldības budžeta jomā pieļauto normatīvo aktu pārkāpumu būtiskums ir vērtējams kopsakarā ar pašvaldības autonomo funkciju izpildes apdraudējumu un ietekmi uz visu sabiedrību. Minētie apsvērumi arī bija pamatā ministrijas sagatavotajam un Saeimā pieņemtajam Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likumam.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pagaidu administrācija Gunas Puces vadībā līdz šim ir spējusi pieņemt sabalansētu 2025. gada budžetu, jau 2024. gads tika noslēgts pārkārtojot budžetu un noslēdzot gadu ar faktiski segtiem parādiem. Tāpat ir veikts pilns norēķins par SPA būvniecību. Pēc būtības ieviesti Valsts kontroles ieteikumi, kā arī turpinās darbs ciešā sadarbībā ar Valsts kontroli, lai nodrošinātu grāmatvedības centralizāciju ne tikai tehniski, bet arī pēc būtības. Neskatoties uz grūtībām, atrasta iespēja sekmēt produktīvas investīcijas, virzot ar industriālo zonu attīstību saistītus projektus. Uzsākts darbs pie pašvaldības kapitālsabiedrību un īpašumu pārvaldības modeļa maiņas. Lai novērstu sadrumstalotību un veicinātu resursu efektīvu izmantošanu, veikta pārstrukturizācija, apvienojot iestādes. Tāpat tiek apvienoti resursi ar Rēzeknes novadu, lai nodrošinātu būvvaldes pakalpojumus arī novadam. Būtiski atzīmēt, ka tiek veidota sadarbība un dialogs ar sabiedrību, ir pieņemts lēmums par iedzīvotāju padomju izveidošanu.
Jau iepriekš vēstīts, ka Saeima 2024. gada 20. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu. Līdz ar domes atlaišanu darbu sāka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pagaidu administrācija.
Valdība un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Saeimā pieņemto likumu virzīja, pamatojot ar to, ka Rēzeknes dome ir pieļāvusi likuma “Par budžetu un finanšu vadību”, likuma “Par pašvaldību budžetiem” un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
