CSP dati rāda, ka ir samazinājies gan ilgstošā bezdarba līmenis 15–74 gadu vecuma grupā, gan palielinājies nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars, kuri piedalās izglītības procesā darba laikā, secināts CSP izdotajā informatīvajā apskatā “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2024. gadā”.
Virzība Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gada mērķu izpildē
Viens no NAP2027 noteiktajiem mērķiem ir palielināt nodarbināto iedzīvotāju īpatsvaru, kuri piedalās izglītības procesā apmaksātajā darba laikā līdz 49,0% 2024. gadā un 55,0% 2027. gadā. Pērn nodarbināto īpatsvars, kuri piedalījās izglītības procesā apmaksāto darba stundu laikā, bija 56,1%, pārsniedzot gan 2024. gadam, gan 2027. gadam noteikto mērķa vērtību.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Saistībā ar ilgstošo bezdarba līmeni 15–74 gadu vecuma grupā, NAP2027 tika izvirzīts mērķis to samazināt līdz 2,6% 2024. gadā un līdz 2,2% 2027. gadā. Pagājušajā gadā ilgstošā bezdarba līmenis bija 2,2%, tādējādi iekļaujoties NAP2027 noteiktajā sasniedzamajā mērķa vērtībā.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
NAP2027 tika noteikts mērķis iedzīvotājiem 65–74 gadu vecuma grupā līdz 2024. gadam sasniegt nodarbinātības līmeni 20,5%, bet līdz 2027. gadam – 22,5%. CSP dati rāda, ka 2024. gadā nodarbinātības līmenis šajā vecuma grupā bija 24,8%, tātad NAP2027 mērķa vērtība šobrīd jau ir sasniegta.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Līdz 2024. gadam iedzīvotāju nodarbinātības līmenim 20–64 gadu vecuma grupā bija jāsasniedz 77,5%, bet līdz 2027. gadam – 78,0%. 2024. gadā nodarbinātības līmenis šajā vecuma grupā bija 77,4%. Tas nozīmē, ka 2024. gada mērķa vērtība bija tuvu noteiktajam, tomēr ir vēl ceļš ejams līdz šī rādītāja sasniegšanai.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Vēl viens no NAP2027 mērķiem, kuru iespējams uzraudzīt ar CSP veiktā darbaspēka apsekojuma datu palīdzību – samazināt izglītībā vai darba tirgū neiesaistīto jauniešu (angļu val. NEET) īpatsvaru 15–24 gadu vecuma grupā līdz 7,0% 2024. gadā un līdz 6,0% 2027. gadā. Pagājušajā gadā šādu jauniešu īpatsvars bija 9,0%, pagaidām nesasniedzot 2024. gada mērķa vērtību. Līdz 2027. gadam rādītājs jāsamazina par 3,0 procentpunktiem.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Vairāk nekā puse no pensiju saņēmējiem turpina strādāt vai atgriežas darbā
2023. gadā visās Eiropas Savienības valstīs tika iegūta informācija par saņemto pensiju veidiem2 un dalību darba tirgū pēc pensionēšanās. Tika pētīta pāreja no darba uz pensionēšanos, pievēršot uzmanību pensijas saņēmēju situācijai un iemesliem, kādēļ pensiju saņēmēji piedalās vai nepiedalās darba tirgū.
Apkopotie dati liecina, ka 2023. gadā Latvijā no 298,2 tūkstošiem pensionāru 50–74 gadu vecumā nodarbināti bija 85,5 tūkstoši. Gandrīz puse (47,9%) aptaujāto šajā vecumā kā iemeslu turpināt strādāt norādīja finansiālu nepieciešamību, katrs ceturtais (26,6%) minēja vēlmi būt ekonomiski aktīvam vai patiku pret veicamo darbu, bet katrs desmitais norādīja, ka vēlas turpināt sociālo dzīvi un darba finansiālo ienesīgumu (attiecīgi 11,9% un 10,3%).
Aptaujas dati atklāj situācijas, kad pensionāri pensijas saņemšanas brīdī pārtrauc dalību darba tirgū, bet kādā brīdī dažādu iemeslu dēļ atsāk dalību tajā. 2023. gadā 7,8% no pensionāriem kādā posmā pēc pensijas saņemšanas bija atgriezušies darba tirgū. Savukārt mazāk nekā puse jeb 42,0% pensionāru ir beiguši un nav atsākuši dalību darba tirgū.
No aptaujātajiem, kuri pensijas saņemšanas brīdī lēma neturpināt dalību darba tirgū, 66,8% kā iemeslu norāda pensijas noteiktā vecuma sasniegšanu, bet 12,8% – veselības problēmas.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Metodoloģiskā informācija
NAP2027 tika izvirzīti vairāki mērķi, kuru uzraudzībai tiek izmantoti dati no CSP veiktā darbaspēka apsekojuma (DSA). 2024. gads tika izvēlēts kā atskaites punkts plāna izpildes procesa novērošanai.
Papildu informācija pieejama informatīvajā apskatā “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2024. gadā”, oficiālās statistikas portāla sadaļā “Nodarbinātība un bezdarbs”, kā arī Eurostat tīmekļvietnē.
Informatīvajā apskatā ir apkopota informācija, izmantojot CSP darbaspēka apsekojumu par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un situāciju darba tirgū. Izlases apjoms 2024. gadā bija 30 654 mājokļi. Kopumā tika aptaujāti 34,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tajā skaitā 29,4 tūkstoši iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā.
2024. gadā darbaspēka apsekojumā iegūto datu vispārināšanai izmantots iedzīvotāju skaits, kurā iekļauti Ukrainas valstspiederīgie, kuri ieguvuši pagaidu aizsardzību Latvijā un dzīvo privātajās mājsaimniecībās.
* Informācija par Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam pieejama šeit.
** Izmantoti Eurostat publicētie rezultāti sadaļā “2023. Pension and labour market participation (lfso_23)”.
