Apmēram 90% no Vācijas federālo autoceļu apkalpes zonām, pamatojoties uz aptuveni 360 koncesiju līgumiem, kas noslēgti ar Vācijas valsti1, apsaimnieko Autobahn Tank & Rast un Ostdeutsche Autobahntankstellen. Vācija, neizsludinot iepirkumu, vēlāk papildināja pastāvošās koncesijas, iekļaudama tajās arī elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu
izbūvi un ekspluatāciju minētajās apkalpes zonās. Fastned2, kas Vācijā apsaimnieko šos uzlādes punktus, koncesiju papildināšanu apstrīdēja Vācijas tiesā.
Laikā no 1996. līdz 1998. gadam 280 no minētajām 360 koncesijām sākotnēji – bez iepirkuma izsludināšanas – tika piešķirtas abu attiecīgo operatoru priekštecim3 uz ne vairāk kā 40 gadiem. Tolaik tas pilnībā piederēja Vācijas valstij un vēlāk tika pilnībā privatizēts.
Fastned ieskatā koncesiju papildināšana, iekļaujot tajās arī uzlādes punktus, nav spēkā, jo pirms tās bija jāveic Eiropas Savienības mēroga iepirkuma procedūra.
Vācijas tiesa vērsās Tiesā ar jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normām par tādu koncesiju piešķiršanu, uz kurām to vērtības dēļ principā ir jāattiecina konkurence4.
Viena no šīm tiesību normām ļauj, ievērojot konkrētus nosacījumus5, grozīt pastāvošo koncesiju bez jaunas koncesijas piešķiršanas procedūras, ja šie grozījumi “ir vajadzīgi” neparedzamu apstākļu dēļ. Fastned ieskatā šī tiesību norma nav piemērojama koncesijām, kas sākotnēji nebija piešķirtas iepirkuma procedūrā.
Tiesa atbild, ka aplūkojamā tiesību norma ir piemērojama arī tad, ja koncesija sākotnēji bijusi piešķirta in house6 subjektam, neizsludinot iepirkumu, un ja šīs koncesijas priekšmeta izmaiņas ir veiktas dienā, kad koncesionāram vairs nav in house subjekta statusa. Šī norma neprasa, lai valsts tiesas pārbaudītu sākotnējās koncesijas piešķiršanas likumību, izskatot prasību par šīs koncesijas izmaiņu atcelšanu, ja ir beidzies sākotnējās koncesijas piešķiršanas apstrīdēšanas termiņš.
Tiesa arī precizē, ka koncesijas izmaiņas minētās tiesību normas izpratnē “ir vajadzīgas”, ja, lai nodrošinātu sākotnējās koncesijas pienācīgas izpildes noturīgumu, tā neparedzamu apstākļu dēļ ir jāpielāgo.
|
PIEZĪME. Ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu dalībvalstu tiesas lietas iztiesāšanas gaitā var uzdot Tiesai jautājumus par Savienības tiesību interpretāciju vai Savienības akta spēkā esamību. Pašu pamatlietu Tiesa neiztiesā, taču valsts tiesai tā ir jāatrisina atbilstīgi Tiesas nolēmumam. Šis nolēmums ir vienlīdz saistošs arī citām dalībvalstu tiesām, ja tām jāatrisina līdzīga problēma. |
1 Ar Vācijas Federatīvās Republikas neatsavināmā īpašumā esošas privāttiesību sabiedrības Autobahn des Bundes starpniecību.
2 Tesla Germany sākumā kopā ar Fastned apstrīdēja koncesiju izmaiņas, taču vēlāk izstājās no tiesvedības.
3 Tank & Rast AG.
4 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.
5 Aplūkotajā tiesību normā paredzēts, ka iespēja grozīt koncesiju bez jaunas piešķiršanas procedūras ir atkarīga no trīs nosacījumu ievērošanas. Pirmais ietver divus elementus, no kuriem pirmais skar tādu apstākļu iestāšanos, kurus rūpīga līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt, un otrais – to, ka attiecīgās koncesijas izmaiņas bija vajadzīgas šo apstākļu dēļ. Otrais nosacījums paredz, ka attiecīgās izmaiņas nedrīkst mainīt aplūkotā koncesijas līguma vispārējo raksturu. Trešais nosacījums principā paredz, ka šī līguma summas palielinājums nedrīkst pārsniegt 50 % no sākotnējā koncesijas līguma summas.
6 Saskaņā ar tiesību normām, kuras bija piemērojamas laikā, kad sākotnēji tika piešķirtas 280 no attiecīgajām 360 koncesijām, par in house subjektu tika uzskatīts subjekts, i) pār kuru līgumslēdzēja iestāde īstenoja kontroli, kas ir tāda pati kā tā, kādu šī iestāde īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām, un ii) kurš būtisku darbības daļu veic kopā ar šo līgumslēdzēju iestādi.
