Pirmkārt, AS “Latvijas valsts meži” norāda, ka uzņēmums precīzi pilda valdības uzdevumu – organizē apbūves tiesības izsoles vēja parku ierīkošanai valstij piederošās meža zemēs, lai sasniegtu sauszemes vēja parku attīstības mērķus, kas noteikti 2020. gada 4. februāra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 46 (protokola 38.punkts) un Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam. Izsoles tiek organizētas tikai tad, kad valsts kā zemes īpašnieks ir apstiprinājis izsoles priekšmetu – konkrētas izsolāmās zemes platības izpētei un apbūvei.
Viens no nepatiesajiem apgalvojumiem izplatītajā informācijā ir saistīts ar apbūves tiesībām piešķirto platību. Balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem par apbūves tiesības piešķiršanu vēja parka moduļa ierīkošanai, lielākas platības tiek nodotas sākotnēji tikai izpētes veikšanai. Piecu gadu periodā nosolītajā teritorijā tiek veikta izpēte, vai tā atbilst plānotajai iecerei. Pēc ietekmes uz vidi (IVN) procesa noslēguma tiek uzsākta projektēšana un tikai tad ir zināms precīzs turbīnu skaits un izvietojums. Tas nozīmē, ka apbūves tiesība tiks nodibināta un būvniecība tiks veikta aptuveni 1–2% apmērā no sākotnējās izpētei atvēlētās platības. Izpētes periodā šajās teritorijās LVM turpina meža apsaimniekošanas darbus.
Tāpat maldinoša ir interpretācija par gada apbūves tiesības maksu. Lai iegūtu apbūves tiesību, tiek organizēta izsole. Tās rezultātā nosolītā maksa par konkrētu platību jeb vienreizējais maksājums ir maksa tikai par iespēju noslēgt līgumu. Vienreizējā maksājuma apmērs atkarīgs no tā, vai izsolē ir viens vai vairāki solītāji. Piemēram, 2023. gadā augstākais solījums sasniedza vairāk nekā 800 000 eiro par tiesībām slēgt līgumu. Turklāt ne visas izsolē piedāvātās teritorijas tiek nosolītas. Bez nosolītā vienreizējā maksājuma, vēja parku attīstītājam līguma darbības laikā katru gadu jāveic maksājumi atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” nodaļai 4.1. Piemēram, būvniecības posmā tie ir vismaz 3400 eiro gadā par MW.
Sociālo mediju publikācijās ir izteikti pārmetumi, ka sabiedrība nesaņem informāciju par apbūves tiesības izsolēm un noslēgtajiem līgumiem. Tas neatbilst patiesībai. Informācija par LVM organizētajām izsolēm tiek publicēta Elektronisko izsoļu vietnē, uzņēmuma tīmekļvietnē un sociālajos tīklos, kā arī Valsts nekustamo īpašumu un Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē. Apbūves tiesības līguma projekts un informācija par noslēgtajiem līgumiem ir brīvi pieejami ikvienam interesentam LVM tīmekļvietnē.
Apgalvojums par teritoriju rezervēšanu ir klaji meli, jo LVM nerezervē teritorijas, bet pilda valdības uzdevumu, lai sasniegtu 2020. gada 4. februāra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 46, Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam noteiktos sauszemes vēja parku attīstības mērķus.
Vēršam uzmanību, ka katrā no plānotajām vēja parku izvietošanas vietām tiek veikts IVN, kas ir vēja parku attīstītāja atbildība. IVN process ir noteikts likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.
Komentējot izteikumu par labumu sabiedrībai un kopienai, jāuzsver, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi Noteikumus, kas nosaka vēja elektrostacijas maksājumu apmēru vietējās kopienas attīstībai, maksāšanas un uzraudzības kārtību, termiņus, kā arī maksājumu izmantošanas mērķus. Maksājumu kopienai saņem administrējošā pašvaldība un mājsaimniecības, kuras atrodas divu kilometru rādiusā no sauszemē esošas vēja elektrostacijas robežas.
Izplatītajā informācijā tiek apgalvots, ka LVM zeme tiek izmantota komerciālai peļņai uz tautas rēķina. Tā nav taisnība, jo LVM ir valsts meža zemes apsaimniekotājs, kura uzdevums ir nodrošināt īpašniekam, tas ir – Latvijas valstij, peļņu. No šīs peļņas LVM ik gadu maksā dividendes valsts budžetā, turklāt pēdējos gados uzņēmuma dividendes valstij ik gadu pārsniedz 100 miljonus eiro.
LVM aicina katru, kam ir kādas neskaidrības par LVM lomu un nosacījumiem vēja parkiem valsts meža zemēs, vispirms vērties pie LVM ekspertiem.
