“Izglītības līderība prasa spēju iedvesmot, sadarboties un nepārtraukti attīstīties. Latvijā esam ceļā uz tādu izglītības pārvaldību, kurā direktoru profesionālā izaugsme tiek atzīta kā sistēmiska prioritāte. UNESCO ziņojums mums atgādina, ka stipra un iekļaujoša vadība ir atslēga uz skolēnu panākumiem un izglītības sistēmas ilgtspēju,” uzsvēra Kristīne Niedre-Lathere, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības un valsts valodas politikas jautājumos.
Ziņojumā uzsvērts, ka spēcīga un sagatavota izglītības vadība ir izšķiroša, lai veidotu iekļaujošas, kvalitatīvas un uz rezultātiem vērstas mācību vides. Latvija šajā kontekstā izceļas ar vairākām pozitīvām iezīmēm. Pirmkārt, valstī ir viens no augstākajiem dzimumu līdzsvara rādītājiem pasaulē – 84% skolu direktoru ir sievietes, un tas atspoguļo salīdzinoši vienlīdzīgas iespējas sievietēm ieņemt vadošos amatus izglītības nozarē. Otrkārt, Latvijas skolu vadītājiem pārsvarā ir augsta kvalifikācija – lielākā daļa ir ieguvuši vismaz maģistra, bet daļa arī doktora grādu, kas apliecina profesionālās kompetences līmeni. Tomēr vienlaikus ziņojumā norādīts uz izaicinājumiem – ievērojama daļa direktoru uzsāk darbu bez iepriekšējas formālas vadības apmācības, un dalītās vadības prakse skolās vēl nav pietiekami izplatīta, kas var ietekmēt komandas darba kultūru un ilgtspēju. Neskatoties uz to, Latvija tiek minēta starp tām valstīm, kas pēdējos gados ir būtiski investējusi skolu vadības stiprināšanā, tostarp palielinot direktoru algas.
Pasākumā klātienē piedalījās arī UNESCO Globālā izglītības monitoringa ziņojuma pārstāve – izglītības politikas veidotāja Anna Kristīna Dadio (Anna Cristina D’Addio), kura uzrunāja dalībniekus un uzsvēra Latvijas ieguldījumu skolu vadības stiprināšanā: “Latvija izceļas kā līdere, kas ir palielinājusi direktoru algas vismaz par 20%. Šis ieguldījums ne tikai novērtē direktoru darbu, bet arī pastiprina spēcīgas skolu vadības nozīmi kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā.”
Ziņojuma atklāšanas pasākumā norisinājās arī paneļdiskusija “Skolu vadītāju iespējas kvalitatīvai izglītībai: autonomija, sagatavošana un dalītā vadība Latvijā”, kurā tika pievērsta uzmanība tam, kā Latvijā šobrīd tiek sagatavoti un apmācīti skolu vadītāji, kā arī tika pārrunāti labās prakses piemēri. Īpašu uzmanību raisīja jautājums par skolu vadītāju autonomiju – diskusijā izskanēja dažādi viedokļi par to, cik lielai tai būtu jābūt, jo īpaši saistībā ar iespēju pašiem veidot savas komandas un pieņemt stratēģiskus personāla lēmumus. Tika aktualizēta arī dalītās vadības nozīme – lai gan daudzi direktori atzīst šādas pieejas potenciālu un vēlmi to īstenot, bieži trūkst nepieciešamo prasmju un instrumentu, lai to darītu pārliecinoši un efektīvi. Kopumā diskusija apliecināja, ka efektīva līderība skolā nav tikai atsevišķu personu kompetenču jautājums, bet arī sistēmisks process, kas prasa skaidrus mērķus, struktūru un ilgtspējīgu atbalstu.
Latviešu valodā digitālā formātā ir pieejami UNESCO Globālā izglītības monitoringa ziņojuma “Līderība izglītībā” kopsavilkums un informatīvais buklets.
Globālais izglītības monitoringa ziņojums (GEM Report) ir neatkarīgs, UNESCO publicēts pārskats, kas kalpo kā galvenais instruments izglītības politikas analīzei un uzraudzībai attiecībā uz ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķa 4 (IAM 4) sasniegšanu – nodrošināt visiem iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas. Ziņojums apkopo datus no dažādām pasaules valstīm, analizē izglītības politikas tendences un sniedz ieteikumus politikas veidotājiem.
Annas Kristīnas Dadio vizīti Latvijā organizēja UNESCO Latvijas Nacionālā komisija ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu.
