Kopš Baltijas valstu sinhronizācijas projekta noslēgšanas, elektroenerģijas tirgus stabilitāti un drošību Baltijas valstis nodrošina pastāvīgi. Lai līdzsvarotu ražošanu un patēriņu reālajā laikā, Baltijas valstu operatoru uzdevums ir nodrošināt balansēšanas resursus jeb rezerves.
Baltijas valstu sinhronizācijas projekta rezultātā ir izveidots kopīgs balansēšanas jaudas tirgus. Šāds kopīgs tirgus Baltijas valstīm ir ekonomiski izdevīgs – rezerves jaudu uzturēšanas izmaksas visas trīs Baltijas valstis izmaksas dala kopīgi. Tas ļauj katrai valstij uzturēt mazāku jaudu apjomu, nekā tad, ja tās uzturētu katra valsts atsevišķi.
Šobrīd Baltijas jaudu tirgus darbojas divus mēnešus. Gan Baltijas valstu regulatori, gan pārvades sistēmas operatori rūpīgi seko līdzi tirgus attīstībai un jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai. Baltijas valstu par enerģētiku atbildīgo ministriju pārstāvji un sistēmas operatori tiksies Rīgā, lai pārrunātu Baltijas balansēšanas tirgus sākotnējos rezultātus un tālākās iespējas optimizēt balansēšanas izmaksas.
“Līdz ar sinhronizāciju Baltijā, arī Latvijā, izveidots jauns balansēšanas jaudu tirgus. Tirgū var piedalīties neierobežots loks dalībnieku – tai skaitā visi tie, kas spēj ražot elektroenerģiju, kuriem ir uzstādītas bateriju sistēmas. Jo vairāk tirgus dalībnieku jo efektīvāk darbosies tirgus. Mūsu uzdevums ir veicināt jaunu dalībnieku piesaisti, jo gala rezultātā ieguvumus saņem visi. Tās ir labas iespējas Latvijas uzņēmumiem, kuri jau šobrīd darbojas enerģētikas tirgū, kā arī nākotnē tiem, kuri vēlas tajā tikai startēt," skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Kā vēstīts šī gada februārī Baltijas valstis veiksmīgi veica sinhronizāciju ar Eiropas energotīkliem. Kopš sistēmas balansēšanas pienākumu pilnīgas pārņemšanas Baltijas sistēmas operatoru pārvaldībā, energoapgāde Baltijas valstīs bijusi stabila. Tas nodrošināts par spīti salīdzinoši sarežģītiem apstākļiem - kopš 2024. gada 25. decembra bojāts Estlink-2 (Igaunijas-Somijas) starpsavienojums. Savukārt kopš sinhronizācijas tehnisku problēmu dēļ īslaicīgi atslēdzies Lietuvas – Zviedrijas starpsavienojums (no 29. marta līdz 2. aprīlim).
