Valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšana un atjaunošana labā stāvoklī ir ļoti nozīmīgs uzdevums, jo ikdienā pasargā no plūdiem tūkstošiem reģionu iedzīvotāju, lauksaimnieku un uzņēmēju, viņu sējumus, stādījumus un meža zemi, viņiem piederošās būves, tehniku un saimniecības, autoceļus, tiltus un citus infrastruktūras objektus. Īpaši aktuāli tas ir klimata pārmaiņu laikā, kad īsā laika sprīdī var piedzīvot intensīvas lietavas, kas palielina plūdu riskus.
Pašreizējie noteikumi paredz īstenot 21 projektu par Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā pieejamo naudu noteiktajā termiņā – līdz 2026. gada 31. jūnijam. Grozījumi noteikumos atļauj īstenot vairāk projektu, ja ir ievērots noteiktais darbu pabeigšanas termiņš un netiek pārsniegts kopējais pretplūdu pasākumiem atvēlētais budžets – nepilni 39,9 milj. eiro (Atveseļošanas fonda finansējums 32,9 milj. eiro un valsts budžeta finansējumu 6,9 milj. eiro).
Lai noteikumu noteiktajā termiņā (līdz 2026. gada 3i. jūnijam) īstenotu vēl vismaz vienu projektu, Zemkopības ministrijai ir jāizvērtē iespējamo projektu, kuri mazina plūdu riskus un pasargā sabiedrību, kā arī privāto un sabiedrisko īpašumu no applūšanas, īstenošanas gatavības pakāpe.
Noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 392 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” 1.3. reformu un investīciju virziena “Pielāgošanās klimata pārmaiņām" 1.3.1.2.i. investīcijas “Investīcijas plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā" īstenošanas noteikumi”” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.