KP priekšsēdētāja p.i. Ieva Šmite: “Atskatoties uz 2024. gadu un raugoties 2025. gada plānoto darbu virzienā, ir redzama vīzija par godīgas konkurences vidi Latvijā, kurā KP ir būtiska loma ne vien konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanā, kas ir iestādes pamatuzdevums, bet arī iestādes spējā būt pirmajiem, kuri sniedz izvērtējumu par konkurētspēju būtiskās tautsaimniecības nozarēs.
2024. gada viens no centrālajiem jautājumiem bijis saistīts ar negodīgu tirdzniecības praksi un tās izskaušanu, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju labklājību, mazinot strauji augušās pārtikas cenas. Tādēļ pērn KP kopā ar Ekonomikas ministriju aktīvi līdzdarbojās, lai strauji tiktu virzītas izmaiņas Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas likumā, risinot problēmu, kas saistīta ar nevienlīdzīgu mazumtirgotāju attieksmi pret pārtikas piegādātājiem un ražotājiem.
Tāpat būtiski, ka pagājušajā gadā KP ieguva trīs papildu funkcijas – sniegt metodisko atbalstu publiskajiem pasūtītājiem konkurences pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu apzināšanā, novērtēšanā un aprēķināšanā, kā arī funkcijas, kas izriet no Digitālo tirgus akta un Ārvalstu subsīdijas regulas.
Ne mazāk būtiskas ir izmaiņas, kas skar KP iekšējo kapacitāti – jau šobrīd KP ikdienā arvien vairāk izmanto tehnoloģiju sniegtās iespējas efektivizēt darbu, tomēr izstrādes procesā ir vairāki risinājumi, kas būtiski ļaus optimizēt KP profesionāļu resursus. Tādējādi tiek sperti soļi, lai KP kļūtu par vadošo konkurences uzraugu Baltijā procesu automatizācijas attīstībā.”
Vidējais sabiedrības ieguvums trīs gadu periodā (no 2022. – 2024. gadam) no KP darbības, novēršot konkurences kropļojumus, veicot uzraudzību tirgos un rosinot izmaiņas konkurences veicināšanai tajos, kā arī uzraugot lielo uzņēmumu apvienošanos darījumu īstenošanu, ir mērāms 35,1 miljonu eiro apmērā gadā. Attiecīgi katrs iestādei piešķirtais eiro radījis sabiedrības ieguvumu aptuveni 10,01 eiro apmērā.
Attiecībā uz smagākajiem konkurences pārkāpumiem KP 2024. gadā pieņēmusi trīs lēmumus, pārkāpumus konstatējot divos gadījumos. Tādējādi naudas sodos piemēroti teju 143 tūkst. eiro, kas netiek rēķināti iepriekš minētajā sabiedrības kopējā ieguvumā naudas izteiksmē. Pagājušā gadā ierosinātas arī 7 jaunas pārkāpuma lietas un veiktas 8 inspekcijas kopā 26 uzņēmumos.
Pērn pilnībā noslēgušās septiņas tiesvedības saistībā ar KP iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, savukārt viena tiesvedība noslēgusies, atstājot spēkā KP lēmumu daļā par pārkāpuma konstatēšanu, tiesvedībai turpinoties tikai daļā par naudas soda apmēru. Tādējādi valsts budžetā tikuši ieskaitīti naudas sodi vairāk nekā 6,8 miljonu eiro apmērā eiro apmērā.
Vērtējot iespējamos pārkāpumus, KP pagājušajā gadā aktīvi piemēroja arī “Konsultē vispirms” principu – pērn prevencijas ietvarā KP brīdināja vairāk nekā 60 juridiskas personas, tādējādi efektivizējot iestādes darbību un taupot iestādes ierobežotos resursus.
Papildu, īstenojot Publisko iepirkumu likumā ietvertās funkcijas, pērn KP sniedza 22 atzinumus pasūtītājiem iepirkumos par iespējamu aizliegtu vienošanos pazīmēm iepirkumos, uz kuru pamata pasūtītājs ir tiesīgs izslēgt pretendentus no iepirkuma.
Pagājušajā gadā KP saņēma arī vairāk nekā 110 dažādas sūdzības par publisku personu rīcību. Vērtējot, vai publiskās personas vai to kapitālsabiedrības nav nepamatoti ierobežojušas konkurenci, tādējādi diskriminējot citus tirgus dalībniekus, KP trīs gadījumos izmantoja pārrunu procedūru pārkāpuma novēršanai.
Uzņēmumu apvienošanās jomā secināms, ka, salīdzinot ar 2023. gadu, 2024. gadā par ~14 % ir pieaugusi uzņēmēju vēlme apvienoties. Pērn KP saņēma 24 apvienošanās ziņojumus un izvērtēja 21 apvienošanos, vienā gadījumā ziņojuma iesniedzējam atsaucot iesniegto ziņojumu par plānoto apvienošanos.
Pārskata periodā ir ne tikai konsultēti uzņēmumi un publiskas personas, bet arī īstenoti izglītojoši pasākumi – 2024. gadā KP pārstāvji nodrošināja dalību 72 KP vai citu organizāciju rīkotajos izglītojošajos pasākumos, kā arī aktīvi piedalījās tikšanās ar uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un citām institūcijām.
