Demokrātijas sargāšana un drošības nodrošināšana visā Eiropā nevar būt vienas valsts vai organizācijas atbildība. Tas prasa kolektīvu piepūli, pauda J.Vucāns. “Lai aizsargātu savu brīvību, mums ir vajadzīga Ukrainas uzvara, agresīvās Krievijas ilgtermiņa atturēšana un spēcīgāka Eiropas valstu alianse,” sacīja Baltijas Asamblejas prezidents.
“Ir jāpalīdz demokrātiskajai Ukrainai tās cīņā, jo tā cīnās arī par mūsu kopīgajām vērtībām,” pauda J.Vucāns, akcentējot, ka Baltijas valstis ir vienas no spēcīgākajām Ukrainas militārajām atbalstītājām, kas turpina iemaksāt ievērojamu daļu no sava iekšzemes kopprodukta palīdzībai Ukrainai. Baltijas Asamblejas prezidents aicināja Rietumu sabiedrotos sekot šim piemēram.
“Baltijas valstis ir vienisprātis, ka ir nepieciešams panākt taisnīgu, visaptverošu un ilgstošu mieru Ukrainā, kas sakņojas starptautisko tiesību principos,” uzsvēra Baltijas Asamblejas prezidents, norādot, ka Ukrainai ir jābūt suverēnai, neatkarīgai valstij, kas gan saglabā savu teritoriālo integritāti, gan brīvi izvēlas alianses, kurām tā grib pievienoties. “Tikai Ukrainas uzvara var nodrošināt ilgstošu drošību un pielikt punktu Krievijas imperiālistiskajai agresijai, ko virza koloniālās ambīcijas,” pauda J.Vucāns.
Baltijas Asamblejas prezidents atzīmēja, ka ir jāceļ Krievijai tās agresijas cena, kā piemēru minot iespēju apgrūtināt Krievijas ienākumu gūšanu no enerģijas eksporta, kā arī iesaldēto aktīvu pārdalīšanu Ukrainas militāro vajadzību finansēšanai. J.Vucāns uzsvēra, ka mūsu visu pienākums un atbildība ir saraut visas biznesa un diplomātiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju un vēl vairāk pastiprināt esošās sankcijas. “Vāja Krievija ir spēcīgākā drošības garantija savām kaimiņvalstīm, īpaši tām, kas atrodas ārpus NATO un Eiropas Savienības,” pauda Baltijas Asamblejas prezidents.
Tāpat J.Vucāns akcentēja, ka mums ir jāstiprina attiecības ar līdzīgi domājošām valstīm, kas ir ieinteresētas demokrātijas nosargāšanā gan savās valstīs, gan Eiropā kopumā. Baltijas Asamblejas prezidents aicināja koncentrēties arī uz to, lai mūsu pašu sabiedrība un iestādes būtu spēcīgas un noturīgas. “Ir nepieciešams ne tikai ieguldīt sabiedrības medijpratībā, lai apkarotu viltus ziņu un dezinformācijas izplatību, bet arī aizsargāt mūsu digitālo infrastruktūru no hibrīddraudiem un kiberuzbrukumiem, kas vērsti pret demokrātiskām iestādēm un sabiedrības uzticību,” sacīja J.Vucāns.
Eiropas konferenci parlamentu un starpparlamentāro organizāciju priekšsēdētājiem kopš 1975.gada organizē Eiropas Padomes Parlamentārās asambleja. Šogad aprit 50 gadi kopš pirmās konferences, un šoreiz tā pulcējusi vairāk nekā 60 spīkeru vai priekšsēdētāja vietnieku un aptuveni 400 delegātu.
