Pirms 35 gadiem Rīgā, Kuldīgā un Liepājā piepeši izaugušās barikādes Latvijai stratēģiski svarīgāko objektu aizsardzībai nebija tikai spontāna reakcija uz prokrievisko spēku draudiem tos ieņemt. Barikādes apliecināja arī Trešās atmodas procesos nobriedušas pilsoniskās sabiedrības tālredzību, gribu un spēju organizēti pretoties pat bruņotam pārspēkam.
Kāda bija Latvijas Tautas frontes, tās Augstākās padomes frakcijas un valdības stratēģija, taktika jau pasludinātās Latvijas neatkarības atjaunošanas nosargāšanai? Kā izdevās motivēt un mobilizēt barikāžu aizstāvjus? Cik sagatavota un mērķtiecīga bija aizsardzības fortifikāciju būve un izvietojums? Kā Rīgā nonāca un kādu loma galvaspilsētas aizsardzībā spēlēja smagais transports? Kā izskanēja un kā barikāžu ikdienu ietekmēja viens vai otrs barikāžu koordinatoru lēmums, valsts vadītāju rīcība? Kādu mācību esam guvuši pēc barikāžu 35 gadu atceres?
Uz sarunu muzejā aicināts tā laika Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Romualds Ražuks, LTF Valdības lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģeris un LTF īpašo kārtības sargu vienības dalībnieks Raimonds Graube, kurš vēlāk kļuva par NBS komandieri. Jautājumus viņiem uzdos kādreizējais Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.
Apmeklētājus aicina līdzi ņemt groziņu ar cienastu. Sarunas un atmiņu stāstījumi turpināsies pie kafijas tases arī pēc pasākuma.
Norise tiks filmēta un tiešraidīta muzeja Facebook lapā https://www.facebook.com/LNVMTautasfrontesmuzejs/.
LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM) ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924. gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju.
Kopš 1920. gada muzejs atradies Rīgas pilī, izņemot laikposmu no 2013. līdz 2024. gadam, kad tika renovētas pils telpas. Muzejs atgriezies Rīgas pilī, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderi un Tautas frontes muzejs.
