- Stārķu ligzdošana uz elektrības stabiem
"Sadales tīklu" savā ziņā var dēvēt par balto stārķu lielsaimniecību, jo uz elektrolīniju balstiem ligzdas vij teju 80 % balto stārķu populācijas Latvijā. Lai padarītu stārķu ligzdošanu drošāku gan pašiem putniem, gan arī apkārtējiem iedzīvotājiem, uzņēmums uz stabiem, kur drošības apsvērumi pieļauj, izvieto speciālas metāla ligzdu pamatnes. Tomēr arī šie pasākumi negarantē to, ka aktīvā ligzdošanas sezonā kāds no svēteļiem neaizskars elektrolīniju, piemēram, nesot zarus uz ligzdu. Stārķu izraisīti elektrotīkla bojājumi nav retums – 2024. gadā ir reģistrēti vairāk nekā 1200, kas ir apmēram 8 % no kopējā gada laikā reģistrēto bojājumu skaita.
- Vados iekritis bebru sagrauzts koks
Visu Latviju caurvij gaisvadu elektrolīnijas vairāk nekā 55 000 kilometru kopgarumā, un lielākais apdraudējums tām ir krītoši koki vai lūzuši zari. Lai gan "Sadales tīkls" no potenciāli bīstamiem kokiem regulāri attīra elektrolīniju trases, spēcīgās vētrās lūst un gaisvadu līnijas bojā arī ārpus trasēm augošie koki. Pie tā visbiežāk ir vainojams stiprs vējš, tomēr šīs dabas parādības sāncensis mēdz būt arī koksnes kārumnieks bebrs. Ik gadu tiek fiksēti gadījumi, kad gaisvadu elektrolīniju bojājis tajā iekritis bebru sagrauzts koks. Šāda situācija pērn rudenī fiksēta, piemēram, Aizkraukles novadā, kad uz apmēram četrām stundām bez elektrības palika 280 novada iedzīvotāji – bebru sagrauztais koks krītot bija pārrāvis gaisvadu līnijas elektrības vadus.
- Transformatoram piekļuvis grauzējs
Elektroapgāde var tikt traucēta arī apstākļos, kad transformatoram par tuvu piekļūst kāds dzīvnieks. Kaut ari transformatori atrodas slēgtās telpās vai novietoti tā, lai nepiederošas personas tiem nevarētu piekļūt, dzīvnieki reizēm to tomēr pamanās izdarīt. Par šādiem nelūgtiem viesiem ik pa laikam kļūst, piemēram, seski, lapsas vai žurkas. Diemžēl pašiem četrkājiem šāds piedzīvojums nereti beidzas ar bojāeju.
- Bojājums kabelī, dzīvniekam rokot alu
Gaisvadu elektrolīnijas ir neatņemama dabas ainavas sastāvdaļa Latvijā, taču elektrolīnijas mēdz būt arī "neredzamas". Proti, visu Latviju caurvij zemē ierakti kabeļi, to kopgarumam sasniedzot apmēram 37 000 kilometru. Lai gan pazemes kabeļi ir ievērojami retāk pakļauti dažādām ārējām iedarbībām un tos nevar bojāt stiprs vējš, pastāv faktori, kuru ietekmē arī kabeļos var rasties defekti. Viens no izplatītākajiem cēloņiem – mežizstrādes vai būvniecības darbi, smagajai tehnikai pārrokot kabeli. Retāk, bet sastopamas ir arī situācijas, kad defektu kabelī izraisa meža dzīvnieki, rokot alu. Šāds gadījums fiksēts arī šogad martā, kad kabeļa defektu, visticamāk, izraisīja lapsa.
