Kopienu iesaiste
Vācijā redzētie piemēri uzsver vietējo kopienu nozīmi reliģiskā mantojuma saglabāšanā un jaunu funkciju piešķiršanā. Īpaši svarīga ir bērnu un jauniešu iesaiste, dodot iespēju līdzdarboties lēmumu pieņemšanā. To apliecina Trabicas protestantu baznīcas (Evangelische Kirche Trabitz) pieredze, kur sadarbībā ar bezpeļņas organizāciju "Learning Campus" (www.learningcampus.de) baznīca tiek izmantota ne tikai dievkalpojumiem, bet arī daudzveidīgām kopienas aktivitātēm - iekārtots galda teniss un āra atpūtas zona, kā arī notiek dažādas aktivitātes un nodarbības bērniem.
Daudzfunkcionalitāte
Baznīcas un citas reliģiskās ēkas var kalpot ne tikai garīgām vajadzībām, bet arī kļūt par kultūras, izglītības, sociālo pakalpojumu un pat uzņēmējdarbības centriem. Šāda pieeja ļauj atdzīvināt gan pašas ēkas, gan apkārtējās kopienas. To apstiprina Vācijas pieredze. Frauenzellas klosterī (Kloster Frauenzell) pēdējos gados organizētas nometnes, dzejas lasījumi, atpūtas un meditācijas pasākumi. Makshite-Haidhofā jaunās Sv. Barbaras baznīcas (Sankt Barbara Kirche) uzturēšanas izmaksas vairs neatbilst samazinājušās draudzes vajadzībām, tāpēc tiek apsvērti risinājumi tās transformācijai par kultūras iestādi, bērnudārzu vai hospisu.
Ilgtspēja
Reliģisko mantojumu ir iespējams apsaimniekot ilgtspējīgi, izmantojot ekoloģiskas metodes, atjaunojamos energoresursus un veicinot vietējo ekonomiku. Plankstetenas benediktīniešu klosteris (Benediktinerabtei Plankstetten) ir lielisks piemērs tam, kā apvienot ekoloģisko pārtikas ražošanu ar veiksmīgu tūrisma un viesmīlības piedāvājumu (viesnīca, bibliotēka, alusdarītava, kafejnīca). Savukārt Valdsasenas klosteris (Kloster Waldsassen) pēc vērienīgas atjaunošanas, izmantojot ilgtspējīgus risinājumus, ieguvis jaunu dzīvi – tā kompleksā iekļauta skola, viesu nams, siltumnīca un bibliotēka.
Papildus pieredzes apmaiņas braucienam uz Vāciju, "REliHE" projekta ietvaros šī gada sākumā organizēti arī divi tiešsaistes semināri. Tajos projekta partneri no dažādām Eiropas valstīm dalījās ar savas valsts labās prakses piemēriem, demonstrējot plašu pieeju un risinājumu klāstu. Pirmais seminārs, kas norisinājās 28. janvārī, bija veltīts Faro konvencijas pieejai reliģiskā mantojuma saglabāšanā lauku apvidos. Savukārt otrais seminārs, 19. februārī, fokusējās uz jaunām tendencēm un pieejām reliģiskā mantojuma daudzfunkcionālā izmantošanā un pielāgošanā mūsdienu sabiedrības vajadzībām.
Ieviešot starptautiski gūtās atziņas Zemgales reliģiskā mantojuma saglabāšanā, ZPR 25. martā organizē otro ieinteresēto pušu sanāksmi. Tās laikā plānots iepazīstināt ar "REliHE" projekta aktualitātēm un Vācijā gūto pieredzi, kā arī rosināt diskusiju par efektīvākajiem veidiem vietējo kopienu iesaistei Latvijā. Tāpat plānots lemt par konkrētu baznīcu iekļaušanu turpmākajā projekta pētījumā, lai izvērtētu to potenciālu un rastu risinājumus to ilgtspējīgai izmantošanai.
Projekts “Lauku teritoriju vietējo kopienu iesaiste reliģiskā mantojuma saglabāšanā” jeb "REliHE" tiek īstenots Interreg Europe programmā 2021.-2027. gadam un pievēršas pamestu vai nepietiekami izmantotu reliģiskā mantojuma ēku nākotnei lauku teritorijās. Projekta mērķis ir apzināt šo ēku potenciālu un, apmaiņā ar citu Eiropas reģionu pieredzi, rast ilgtspējīgus risinājumus to saglabāšanai, atjaunošanai un daudzveidīgai izmantošanai, iesaistot vietējās kopienas. Īpaša uzmanība tiek pievērsta risinājumiem, kas saglabā ēku sākotnējo raksturu un identitāti. Projekta kopējais finansējums ir 1 569 442,00 eiro, tai skaitā ERAF līdzfinansējums 1 255 553,60 eiro. Plašāk par projektu: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/lauku-teritoriju-vietejo-kopienu-iesaiste-religiska-mantojuma-saglabasana-relihe.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
