DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
18. martā, 2025
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Daugavpils Universitātes vaboļu pētnieki atklāja 111 zinātnei jaunas sugas

2024. gadā Daugavpils Universitātes vaboļu pētnieku grupa ir atklājusi un aprakstījusi 111 zinātnei jaunas vaboļu sugas, 7 jaunas ģintis un vienu apakšģinti. Divas no aprakstītajām jaunajām ģintīm un desmit jaunās sugas ir fosilās un mūsdienās nav sastopamas un atklātas no iestrēgumiem Baltijas dzintarā. Lielākā daļa no jaunatklātajām sugām ir aprakstītas no tropiskajām valstīm: Filipīnām, Indonēzijas, Papua Jaungvinejas, Malaizijas, Vjetnamas u.c. Taču 5 no aprakstītajām sugām ir atklātas Eiropā Grieķijas kontinentālajā daļā un Krētas salā.

Daugavpils Universitātes Koleopteroloģisko (vaboļu pētīšanas) pētījumu centrs ir lielākā vaboļpētnieku grupa Baltijā, tajā strādā 14 zinātniskie darbinieki, no kuriem 8 ir bioloģijas doktori.  Grupā katru gadu ir iesaistīti arī Latvijas un ārvalstu doktoranti un bioloģijas bakalaura un maģistra studiju programmu studējošie. Grupa uztur vienu no Baltijā lielākajām vaboļu kolekcijām.  Daugavpils vaboļpētnieku grupa ir specializējusies vaboļu sistemātikā un tā ir pasaulē labi atpazīstama.

Lielāko skaitu - 42 zinātnei jaunās sugas ir aprakstījis vadošais pētnieks Dr. A.Šavrins, kurš ir pasaulē labi atpazīstams īsspārņu dzimtas vaboļu pētnieks. Viņš ir atlājis un aprakstījis trīs līdz šim nezināmas vaboļu ģintis. Vadošais pētnieks Dr. D.Telnovs ir atklājis un aprakstījis 31 zinātnei jaunu sugu, starp kurām 18  sugas ir no ložņvaboļu, 12 – no melnuļu un 1 – no ēnvaboļu dzimtām. Vadošais pētnieks A. Aniščenko ir aprakstījis 10 zinātnei jaunas skrejvaboļu sugas. Viņš ir autors vienai zinātnei jaunai ģintij un vienai jaunai apakšģintij. Pētniece Dr. A.Rukmane ir aprakstījusi vienpadsmit zinātnei jaunas smecernieku sugas. DU vaboļpētnieku grupas vadītājs profesors Dr. A.Barševskis 2024. gadā ir atklājis  septiņas zinātnei jaunas koksngraužu sugas.

DU zinātnieki katru gadu organizē zinātniskās ekspedīcijas uz pasaules bioloģiskās daudzveidības karstajiem punktiem Filipīnās, Indonēzijā, Papua Jaungvinejā u.c. Ļoti cieša sadarbība DU zinātniekiem ir izveidojusies ar Mindanao Universitāti un Davao Oriental valsts universitāti Filipīnās. Kopīgo ekspedīciju rezultātā uzsākti jauni pētījumu virzieni, piemēram, Filipīnu džungļos esošo alu pētījumi, kas devuši ļoti labus rezultātus. Līdz šim nav bijušas zināšanas par Filipīnu alās sastopamo vaboļu faunu. Pašlaik Dr. A. Aniščenko sadarbībā ar Filipīnu zinātniekiem tieši alās atklājuši jaunu vaboļu ģinti, apakšģinti un jaunas sugas.

Ņemot vērā to, ka lielākā daļa jaunatklāto vaboļu sugu ir aprakstīta no pasaules bioloģiskās daudzveidības karstajiem punktiem – Filipīnām, Indonēzijas, Papua Jaungvinejas u.c. tropiskajām valstīm, tam ir liela zinātniskā nozīme. Šajās valstīs notiek ļoti strauja džungļu izciršana, kā rezultātā reģionā izzūd daudz ne tikai zināmu, bet arī līdz šim neatklātu sugu. Jaunu sugu aprakstīšana papildina zināšanas par attiecīgo valstu faunu un palīdz izstrādāt pilnīgākus dabas aizsardzības plānus. Trīs no DU zinātnieku atklātajām sugām jau ir iekļautas IUCN pasaules aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstā: Doliops ageometrica Barševskis, 2014,  Doliops daugavpilsi Barševskis, 2014 un Doliops huruki Barševskis, 2014 (https://www.iucnredlist.org/). Tas apliecina Daugavpils universitātes vaboļu pētnieku pētījumu nozīmīgumu. Pateicoties tam, ka vietējās Filipīnu faunas sugas ir iekļautas pasaules aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstā, valstī ir daudz vieglāk organizēt dabas aizsardzības pasākumus.

Pētījumu rezultāti par Filipīnu vabolēm un nepieciešamo aizsardzību 2024. gadā prezentēti prestižajā Starptautiskajā Entomoloģijas kongresā Kioto, Japānā divos ziņojumos.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI