LDDK ikgadējā biedru sapulce notiks klātienē, SIA “Latvijas Mobilais telefons” telpās, Ropažu ielā 6, Rīgā. Tai reģistrējušies vairāk nekā 110 LDDK biedri, lai piedalītos diskusijā par to, kā notiek virzība uz birokrātijas un valsts budžeta izdevumu mazināšanu, kā arī lai ievēlētu jaunu LDDK padomes sastāvu, kam uz nākamo 3 gadu termiņu pieteikušies 21 kandidāts (uz 15 vietām padomē).
Paneļdiskusija “Birokrātijas un izdevumu mazināšana: kā uzdrīkstēties vārdus pārvērst darbos?”
Ja izdevumu mazināšana Latvijas ekonomikā ir kā “ātrā palīdzība”, tad birokrātijas mazināšana “ārstē” ilgtermiņā. Uzņēmēji ir brīdinājuši, ka valsts budžeta ieņēmumu prognozes gan 2025., gan 2026. gadam ir nepamatoti optimistiskas un ekonomika bremzējas. Finanšu ministrija februārī samazināja iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi 2025. gadam no 2,9% uz 1,2%, un valsts budžeta ieņēmumi 2024. gadā bija par vienu miljardu mazāki nekā bija plānots. Optimistiskām prognozēm tuvākajos divos gados nav ekonomiska pamata.
LDDK ar partnerorganizācijām ir vairākkārt aicinājušas valdību nekavējoties apņemties un sākt darbu pie publiskā sektora izdevumu mazināšanas vismaz 5% apmērā, lai ietaupīto naudu (850 miljoni eiro) novirzītu aizsardzībai un lai izvairītos no vēl lielāku ietaupījumu veikšanas nākotnē.
Vienlaikus publiskās pārvaldes izdevumi pēdējo 5 gadu laikā pieauguši par 6 miljardiem: no 11,5 uz 17,2 miljardiem. Kā var būt tā, ka izdevumus var 5 gados audzēt par 50%, bet nevar samazināt vienā gadā par 5%? Kas jādara, lai birokrātijas mazināšanas iniciatīva nepārvērstos kārtējā darba grupā bez sasniegtiem rezultātiem?
Šo un citus jautājumus par nepieciešamību izlēmīgi un laicīgi griezt tēriņus un mazināt birokrātiju LDDK biedru sapulces paneļdiskusijā uzdosim Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam, Valsts Kancelejas direktoram Raivim Kronbergam un Valsts Kontroles vadītājam Edgaram Korčaginam. Darba devēju viedokli diskusijā pārstāvēs SIA “Latvijas Mobilais telefons” prezidents, LDDK padomes loceklis Juris Binde un LDDK prezidents Andris Bite.
Sarunā būs iespēja iesaistīties visiem klātesošajiem.
LDDK biedru sapulces otrajā daļā uzklausīs informāciju par 2024. gadā paveikto un līdz šim sasniegto, kā arī 2025.gadā plānoto. Papildus biedri lems par LDDK kā organizācijas darbības jautājumiem.
LDDK biedru sapulces trešajā daļā norisināsies LDDK prezidenta un padomes vēlēšanas. Atbilstoši LDDK statūtiem, LDDK padomes vēlēšanas notiek reizi trīs gados, un LDDK padomi veido LDDK prezidents un līdz 14 padomes locekļiem. Kandidātu pieteikšana uz kopā 15 vietām LDDK padomē noslēdzās 10. martā (atbilstoši LDDK padomes vēlēšanu nolikumam), un savu kandidatūru izvirzījuši kopā 21 uzņēmumu un asociāciju pārstāvji.
2022. gada 18. martā LDDK biedru sapulcē par prezidentu tika ievēlēts SIA “Karavela” valdes loceklis un līdzīpašnieks Andris Bite.
LDDK padomes locekļu pienākumus šobrīd pilda: SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks; Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētās Uldis Cērps; Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas valdes loceklis Edgars Pīgoznis; SIA “Tet” valdes priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks; SIA “Clean R” padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs; Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) izpilddirektore Ināra Pētersone; LPKS “LATRAPS” valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks; A/S “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis; SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents Juris Binde; Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Edijs Kupčs; Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieks Ansis Zeltiņš; Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors Artūrs Zeps.
LDDK biedru sapulci klātienē aicināti apmeklēt tikai LDDK biedri un paneļdiskusijas dalībnieki. Interesentiem būs iespēja sekot līdzi paneļdiskusijai tiešraidē LDDK FB lapā 20. martā no pl.12.00 – 13.30.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993. gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus – uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.
