Ārlietu ministre Baiba Braže: “Esmu pārliecināta, ka Edgars Kiukucāns profesionāli augstā līmenī vadīs sagatavošanās darbus, sekmīgi sadarbojoties ar visām iesaistītajām institūcijām. Viņa stratēģiskais skatījums un lietpratīgā pieeja finansējuma izmantošanai sniegs skaidru pievienoto vērtību Latvijas iedzīvotājiem un ekonomikai, efektīvi vadot šo valstiski nozīmīgo uzdevumu. Latvijas prezidentūra ES Padomē ir iespēja stiprināt mūsu valsts redzamību un ietekmi Eiropā.”
Edgaram Kiukucānam ir ilggadēja profesionālā pieredze aizsardzības jautājumos un starptautiskajā sadarbībā. E. Kiukucāna līdzšinējā darbavieta ir Aizsardzības ministrija, kur viņš ieņēmis dažādus amatus jau no 2011. gada. Pēdējos divus gadus E. Kiukucāns tur bijis Kiberdrošības politikas departamenta direktors un no 2024. gada rudens arī Nacionālā kiberdrošības centra ģenerāldirektora vietnieks, bet vēl pirms tam vadījis Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļu. No 2018. gada līdz 2021. gadam E. Kiukucāns bijis Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES un NATO, kur nodrošināja Latvijas interešu pārstāvību dažādos ES un NATO formātos. Pirmās Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā E. Kiukucāns bija cieši iesaistīts ES jautājumu koordinēšanā un prezidentūras pasākumu saturiskā un loģistiskā organizēšanā aizsardzības nozarē.
Edgars Kiukucāns Latvijas Universitātē guvis maģistra grādu politikas zinātnē. Teicamā līmenī apguvis angļu valodu un pārvalda arī vācu un holandiešu valodu.
Edgars Kiukucāns: “Novērtēju man doto iespēju vadīt gatavošanos Latvijas otrajai prezidentūrai ES Padomē. Savu darbu pilnībā veltīšu tam, lai Latvijas prezidentūra noritētu veiksmīgi un lai prezidentūra nestu ieguvumus Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un valsts pārvaldes kompetenču stiprināšanai.”
Otrā Latvijas prezidentūra ES Padomē notiks 2028. gada otrajā pusē – no 1. jūlija līdz 31. decembrim. Pirmā Latvijas prezidentūra norisinājās 2015. gada pirmajā pusē.
LPESPS direktora galvenie pienākumi būs koordinēt Latvijas prezidentūras pasākumu programmas sagatavošanu, kā arī nodrošināt ar prezidentūras organizāciju saistītos administratīvos, loģistikas, finanšu un drošības jautājumus. Jau šajā gadā LPESPS strādās pie nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem prezidentūras norises nodrošināšanai, prezidentūras budžeta, prezidentūras personāla politikas plānošanas un apmācību jautājumu koordinēšanas, kā arī prezidentūras centralizēto iepirkumu sistēmas izveides.
Pretendentu atlase norisinājās trijās konkursa kārtās un konkursā pieteicās 16 pretendenti. Pirmās kārtas laikā tika vērtēti iesniegtie dokumenti un pretendentu atbilstība obligātajām prasībām. Otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu un to, kā, viņuprāt, Latvijas prezidentūra ES Padomē var būt iespēja valsts pārvaldes darbības un kompetenču pilnveidošanai. Trešajā kārtā tika vērtētas pretendentu vadības kompetences: attiecību veidošana un uzturēšana, komandas vadīšana, uz rezultātu orientēta rīcība, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, kā arī stratēģiskais redzējums.
Konkursa noslēgumā ārlietu ministre Baiba Braže tikās ar visiem izvirzītajiem kandidātiem, lai novērtētu kandidātu redzējumu par uzdevumiem, kas jau šobrīd veicami, gatavojoties otrajai Latvijas prezidentūrai ES Padomē.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs. Komisijas sastāvā bija Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons, Ārlietu ministrijas Cilvēkresursu departamenta direktore Inga Kalniņa, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece ārvalstu sadarbības un stratēģijas jautājumos Kristīne Pommere un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Āboliņš. Pretendentu novērtēšanas procesa novērotājs bija Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes deleģēts pārstāvis, biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš.
Par prezidentūru ES Padomē
- Katrai dalībvalstij ir pienākums reizi aptuveni 14 gados uz sešiem mēnešiem uzņemties ES Padomes darba vadību. Šo sešu mēnešu laikā prezidentvalsts vada dažādu līmeņu Padomes sanāksmes, palīdzot nodrošināt ES darba nepārtrauktību Padomē.
- Saskaņā ar ESPadomes Ģenerālsekretariāta rekomendācijām gatavošanās prezidentūrai ir jāuzsāk 3 gadus pirms prezidentūras. Latvijas gadījumā – 2025. gadā.
- 2015. gada prezidentūras laikā Latvija, kā prezidējošā valsts, organizēja 1680 pasākumus Briselē un Latvijā, t.sk. 53 ministru līmenī. Prezidentūras pasākumos piedalījās vairāk kā 25’000 dalībnieku, t.sk. Latviju apmeklēja vairāk kā 800 žurnālistu no vairāk kā 40 valstīm.
- ES Padomē prezidējošās valstis cieši sadarbojas grupās pa trim – tā dēvētajās triju prezidentvalstu komandās. Šī sistēma tika ieviesta ar Lisabonas līgumu 2009. gadā. Triju prezidentvalstu komanda izvirza ilgtermiņa mērķus un sagatavo kopīgu programmu, nosakot jomas un galvenos jautājumus, kuriem Padome pievērsīsies 18 mēnešu laikā. Balstoties uz šo programmu, katra no trim valstīm sagatavo sev detalizētāku sešu mēnešu programmu. Pirms Latvijas prezidējošā valsts būs Itālija, un pēc – Luksemburga.
ES Padomes prezidentūra – Consilium
